EK apstiprina Latvijas 1,97 miljardu eiro vērto atveseļošanas un noturības plānu

© pixabay.com

Eiropas Komisija (EK) šodien sniegusi pozitīvu novērtējumu pārskatītajam Latvijas atveseļošanas un noturības plānam (RRF), kam pievienota "REPowerEU" nodaļa - tagad šī plāna apjoms dotāciju veidā ir 1,97 miljardi eiro, un tas aptver 25 reformas un 63 investīcijas, informē EK.

Latvijas "REPowerEU" nodaļā iekļauta jauna reforma un trīs jaunas investīcijas, lai sasniegtu "REPowerEU" plāna mērķus, kas paredz padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilajiem kurināmajiem līdz 2030.gadam. Šie pasākumi ir vērsti uz to, lai samazinātu kopējo atkarību no fosilajiem kurināmajiem, paātrinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, palielinātu enerģijas uzglabāšanas jaudu un modernizētu un atjauninātu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklus. Latvija arī maina 35 pasākumus objektīvu apstākļu dēļ.

Sākotnējā plāna grozījumi jo īpaši ir pamatoti ar nepieciešamību ņemt vērā ļoti augsto inflāciju 2022.gadā, piegādes tīklu traucējumus, ko izraisījis Krievijas Ukrainā izvērstais karš, kas sadārdzinājis investīcijas un izraisījis kavēšanās, neparedzētus šķēršļus, kas ir ārpus valsts iestāžu kontroles, piemēram, piedāvājumu trūkums iepirkuma procesos, acīmredzami labākas alternatīvas dažu pasākumu sākotnējā mērķa sasniegšanai.

Latvija no sākotnējā plāna svītrojusi vienas investīcijas. Tas attiecas uz infrastruktūras izbūvi gar "Via Baltica" koridoru 5G pārklājuma nodrošināšanai. Tāpēc Latvija ierosinājusi pārdalīt šīm investīcijām sākotnēji piešķirtos līdzekļus pasākumam, kas jau bija iekļauts plānā un kas ir saistīts ar platjoslas vai ļoti augstas kapacitātes tīkla infrastruktūras attīstību.

Lai finansētu plānā izvirzītos vērienīgākos mērķus, Latvija lūgusi daļu no savas "Brexit" korekcijas rezerves daļas, proti 10,9 miljonus eiro, pārvietot uz savu atveseļošanas un noturības plānu. Šos līdzekļus pieskaitot Latvijas RRF un "REPowerEU" dotāciju piešķīrumiem attiecīgi 1,83 miljardu eiro un 124 miljonu eiro apmērā, apstiprinātā pārskatītā plāna vērtība ir 1,97 miljardi eiro.

Tā kā pārskatītajā plānā iekļauta "REPowerEU" nodaļa, tas ir vairāk vērsts uz zaļo pārkārtošanu, un 42%, salīdzinot ar 37,6% sākotnējā plānā, no pieejamā finansējuma ir atvēlēti pasākumiem, kas atbalsta klimata mērķus.

"REPowerEU" nodaļā iekļautā reforma un trīs investīcijas veicina zaļo pārkārtošanu. Ar reformu ieviesīs regulatīvo sistēmu enerģētikas kopienām, grozīs elektroenerģijas tirdzniecības un patēriņa normas, lai veicinātu pašpatēriņu un atbalstītu neaizsargātās sabiedrības grupas, kā arī noteiks nosacījumus, lai optimizētu esošā elektrotīkla izmantošanu un palielinātu ilgtspējīga biometāna izmantošanu, to iepludinot esošajos dabasgāzes tīklos.

Šīs trīs investīcijas veicinās elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizāciju, nodrošināšanu un digitalizāciju, ņemot vērā plašāku mainīgo atjaunīgo energoresursu integrāciju, paātrinās valsts elektrotīkla sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem un palielinās ilgtspējīga biometāna izmantošanu.

Plānā turpināsies investīcijas videi draudzīgā transportā, privāto un sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanā un plūdu riska mazināšanas pasākumos. Tajā arī saglabāti sākotnēji plānotie likumdošanas pasākumi, lai veicinātu sauszemes vēja enerģijas izmantošanu valsts līmenī.

Latvijas pārskatītajā plānā 23%, salīdzinājumā ar 21% sākotnējā plānā, no līdzekļiem paredzēti digitālās pārkārtošanas atbalstam, piemēram, veicot investīcijas valsts pārvaldes un publisko pakalpojumu digitalizācijā. Tas veicina arī uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, digitālo pārkārtošanu un atbalsta augsto tehnoloģiju digitālo produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī "Rūpniecības 4.0" risinājumu ieviešanu ražošanas procesos.

Turklāt pārskatītajā plānā iekļautas investīcijas, lai ieviestu ātrgaitas platjoslas pakalpojumus. Valsts darbaspēka digitālās kvalifikācijas celšanas reformas papildinās šos investīciju centienus, uzlabojot iedzīvotāju, uzņēmumu un ierēdņu pamata un padziļinātās digitālās prasmes.

Pārskatītā plāna sociālā dimensija joprojām ir vērienīga, norāda EK. Paredzams, ka investīcijas, lai uzlabotu sabiedrisko ēku un mājokļu pieejamību personām ar invaliditāti, uzlabos viņu piekļuvi darba tirgum un, plašākā nozīmē, veicinās viņu sociālo iekļaušanu.

Pārskatītajā plānā saglabātas reformas un investīciju saistības, lai palielinātu veselības aprūpes noturību, pieejamību un kvalitāti. Izglītības nozarē pārskatītais plāns turpinās īstenot visaptverošu augstākās izglītības reformu, kuras mērķis ir palielināt valsts augstākās izglītības iestāžu starptautisko konkurētspēju, uzlabojot pārvaldību, modernizējot akreditācijas mehānismu un pārskatot finansēšanas principus.

ES Padomei tagad būs četras nedēļas laika, lai apstiprinātu komisijas novērtējumu.

ES Padomes apstiprinājums ļaus Latvijai saņemt 26,9 miljonus eiro kā priekšfinansējumu no "REPowerEU" līdzekļiem. RRF ietvaros Latvija līdz šim ir saņēmusi 237 miljonus eiro priekšfinansējuma 2021.gada decembrī un 201 miljonu eiro pirmajā maksājuma pieprasījumā.

EK atļaus turpmākus maksājumus, pamatojoties uz Latvijas atveseļošanas un noturības plānā noteikto starpposma mērķu un uzdevumu apmierinošu izpildi, atspoguļojot investīciju un reformu īstenošanas progresu.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais