Latvijā pilsonība naturalizācijas kārtībā kopumā ir piešķirta teju 150 tūkstošiem personu

© Ģirts Ozoliņš/F64

Valdība rīt lems par pilsonības piešķiršanu 67 personām.

Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā ''Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā'' ir iekļauti 67 pilsonības pretendenti, tai skaitā, viens nepilngadīgs bērns. Pretendentu tautība: 75% - krievs, 8% - baltkrievs, 5% - polis, kā arī turks, čuvašs, čigāns, baškīrs, ukrainis, vācietis, lietuvietis.
Pretendentu izglītības līmenis: 43% - vidējā, 30% - augstākā, 15% - pamata, 12% - nav zināma.

Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām un informācija par šīm personām ir saņemta no Satversmes aizsardzības biroja, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, Valsts drošības dienesta, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas, Ārlietu ministrijas materiālās palīdzības fonda, Tieslietu ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, teikts likumprojekta anotācijā.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā kopumā ir uzņemtas 149 358 personas: 1995.gadā - 984; 1996.gadā - 3 016; 1997.gadā - 2 992; 1998.gadā - 4 439; 1999.gadā - 12 427; 2000.gadā - 14 900; 2001.gadā - 10 637, 2002.gadā - 9844; 2003.gadā - 10 049; 2004.gadā - 16 064; 2005.gadā - 19 169; 2006.gadā - 16 439; 2007. gadā - 6826; 2008.gadā - 3 004; 2009.gadā - 2 080; 2010.gadā - 2 336; 2011.gadā - 2 467; 2012.gadā - 2 213; 2013. gadā - 1 732; 2014. gadā - 939; 2015.gadā - 971; 2016.gadā - 987; 2017.gadā - 915; 2018.gadā - 930; 2019.gadā - 808; 2020.gadā - 725; 2021.gadā - 419; 2022.gadā - 518; 2023.gadā - 528 personas.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.