Fosilie degvielas veidi nākotnē viennozīmīgi paliks vēl dārgāki

© Vladislavs Proškins/f64

Nākamajos gados stāsies spēkā virkne prasību, kuru mērķis ir kaitīgo izmešu apjoma samazināšana transporta nozarē, tādēļ ir jārēķinās, ka fosilie degvielas veidi nākotnē viennozīmīgi paliks vēl dārgāki, intervijā aģentūrai LETA saka AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība, piebilstot, ka Latvijā pāreja uz alternatīviem transporta līdzekļiem pēc viņa domām notiek pārāk lēni.

Ja mēs pievēršamies nākotnes prognozēm, tad no jūsu iepriekš teiktā izriet, ka cerēt uz degvielas cenu kritumu nav pamata?

Protams, ka prognozēt degvielas cenas ir sava veida loterija. Ja mēs skatāmies uz nodokļu politiku un likumdošanas politiku, tad šie divi faktori pilnīgi noteikti veicinās fosilās degvielas cenu paaugstināšanos nākotnē. Taču, ja mēs skatāmies uz otru degvielas cenas ietekmējošo komponenti - naftas cenu -, tad ir milzīgs jautājums, kas notiks tālāk. Pašlaik cīņa notiek starp diviem aspektiem. Viens ir pieejamais naftas daudzums tirgū. Ja naftas eksportētājvalstis turpinās politiku mazināt naftas ieguvi, tad tas teorētiski rada spiedienu uz naftas cenu celšanos. No otras puses naftas cenas ietekmē tāds aspekts kā ekonomiskā situācija pasaulē. Ja ekonomika uzrādīs spēcīgāku izaugsmi, nekā pašlaik izskatās, tad, protams, pieprasījums pēc naftas pieaugs un tas arī veicinās cenas palielinājumu. Ja tomēr turpinās atslābums ekonomikā, tad pieprasījums pēc naftas mazinās un mazina arī spiedienu uz cenu. Liels jautājums ir, kurš no šiem faktoriem ņems virsroku. Tādēļ diemžēl es nevaru dot konkrētu atbildi, jo ir ļoti daudz faktoru, kas nākotnē var ietekmēt degvielas cenu.

Tomēr Latvijā pašlaik ir redzams, ka degvielas tirgotāji regulāri rīko akcijas un piedāvā atlaides. Par ko tas liecina?

Ja mēs runājam par mūsu lokālo tirgu, tad es gribētu uzsvērt, ka konkurence Latvijā ir ļoti liela. Lai arī ir notikusi konsolidācija - tirgū ir četri lielie spēlētāji un mazo spēlētāju kļūst arvien mazāk, lielie spēlētāji darbojas ļoti aktīvi, lai savu tirgus daļu palielinātu.

Jā, ja mēs skatāmies uz pārdoto apjomu litros, tad deviņos mēnešos mazumtirdzniecībā tas ir audzis par 2,2%, bet ir jāsaprot arī tas, ka mums, tieši tāpat kā visiem citiem biznesiem, milzīgās inflācijas dēļ izmaksas arī ir ievērojami augušas. Veids, kā kompensēt izmaksu pieaugumu, ir vai nu pārdot vairāk, vai arī pārdot dārgāk. Pašlaik ir grūti kaut ko pārdot dārgāk, nu tad visi cenšas pārdot vairāk. Tādēļ tiešām ir redzams daudz akciju. Te gan ir jāatzīst, ka visi tirgus spēlētāji ļoti seko līdzi konkurentu aktivitātēm, un, lai nepazaudētu savu tirgus daļu, tikko kāds sāk akciju, parasti seko līdzi burtiski minūšu, vēlākais, dažu stundu laikā. Patērētāji, protams, no šiem "cenu kariem", ja tā tos drīkst saukt, iegūst.

Var arī redzēt, ka klienti ir cenu jutīgi un, piemēram, nedēļas nogalēs, kad parasti notiek akcijas, degvielas pārdošanas apjoms pieaug par vairāk nekā 60%, salīdzinot ar darbadienām, kurās akcijas nav bijušas.

Latvijā

Jūrmalas Sociālo pakalpojumu centra "Kauguri" Bērnu un jauniešu mājas "Sprīdītis" vadītāja Elīna Kariņa amatā stājās salīdzinoši nesen. Viņa ir pārņēmusi amatu kopā ar visām jauniešu mājas "Sprīdītis" gadu gaitā uzkrātajām problēmām, kurām risinājums teju nav iespējams. Kāpēc aizvien bērni var netraucēti lietot narkotikas, alkoholu, un kāpēc joprojām nav nekādas kārtības? Kurš vainīgs? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedza jaunā vadītāja. Centīsimies noskaidrot, kas notiek ar "Sprīdīša" bērniem.

Svarīgākais