Austrumu slimnīcā nogādāti jau 200 karā Ukrainā smagi cietuši karavīri
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas (RAKUS) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK) nogādāto karā Ukrainā smagi cietušo skaits sasniedzis 200.
Šodien ar labdarības projekta "M-Help.com" organizēto palīdzības autobusu tika nogādāti 13 karā Ukrainā smagi cietuši cilvēki. Arī šajā reizē RAKUS NMPUK pacientus sagaidīja multidisciplināra mediķu komanda - dažādu specialitāšu ārsti un aprūpes personāls.
RAKUS NMPUK vadītājs Aleksejs Višņakovs norādīja, ka Ukrainas karā cietušie karavīri sākumā saņēmuši medicīnisko palīdzību savas valsts hospitāļos, taču, ņemot vērā, ka tajos ir ekstremāli apstākļi, RAKUS ārstu uzdevums ir veikt vispusīgu veselības stāvokļa skrīningu, dažādus radioloģiskos un laboratoriskos izmeklējumus, tostarp arī analīzes uz hospitālo infekciju iespējamo klātbūtni, jo kara apstākļos tās strauji uzliesmo un izplatās. Attiecīgi atbilstoši analīžu rezultātiem šiem cilvēkiem Latvijas ārstniecības iestādes nodrošinās izolāciju un medikamentozo ārstēšanu, bet ārstu konsīlijs izvērtēs un pieņems lēmumu par nepieciešamību ārstēt ķirurģiski.
Višņakovs atzina, ka liela daļa pacientu ir ar sprādzienā gūtajiem ievainojumiem, šautiem ievainojumiem, kā arī ir tādi, kuriem ir smaga psiholoģiska trauma. Daļa ievainoto karavīru dosies pēc diagnostikas uz Nacionālo rehabilitācijas centru "Vaivari", kur saņems rehabilitologu, funkcionālo speciālistu, fizioterapeitu palīdzību, protēzes, bet daļa paliks RAKUS, lai novērstu kropļojošo kara ievainojumu sekas.
"Mūsu mērķis ir maksimāli atgriezt šo cilvēkus normālajā dzīvē, jo viņi visi ir jauni, un mazināt invaliditātes pakāpi. Tas ir liels darbs, un atsevišķi karavīri tiek ārstēti vairākos etapos," sacīja Višņakovs.
Aģentūrai LETA izdevās uzklausīt Ukrainas karavīra Andrija Kitseļuka pieredzi, kurš septembrī bija guvis smagus ievainojumos Ukrainas austrumos. Kā stāstīja karavīrs, viņam bija rokas amputācijas risks, sadragāti kauli, audu plīsums, un, lai arī kaut kādas brūces "aizauga", tomēr iekšējie savainojumi palika, jo Ukrainā šobrīd ir liela ievainoto plūsma, kā rezultātā veselības aprūpes sistēma netiek galā. Šobrīd viņam vēl ir ieplānotas vairākas operācijas un rehabilitācija, taču pagaidām grūti prognozēt, kad atveseļosies un varēs atgriezties Ukrainā.
Kopumā pēdējo piecu mēnešu laikā palīdzība karā Ukrainā cietušajiem cilvēkiem ir dubultojusies, sacīja viens no labdarības projekta "M-Help.com" dibinātājiem Arvis Rekets. Brīvprātīgie turpina atlasīt cietušos, atved tos uz Latviju un pēc ārstēšanas aizved atpakaļ.
"Latvijai ir sava specifika - tā ir mikroķirurģija, rehabilitācija "Vaivaros", daudzas specifiskas operācijas. Ir cilvēki, kas paši piesakās atlasei, bet ir arī cilvēki, kurus piesaka Ukrainas Veselības ministrija un bruņotie spēki. Sākumā bija grūti, bija vajadzīgi divi līdz trīs mēneši, lai atvestu autobusu, ar kuru tiek nodrošināta šo pacientu transportēšana, taču šobrīd tas aizņem mēnesi," skaidroja Rekets.
Viņš piebilda, ka kara Ukrainā dēļ nevar izmantot lidmašīnas, bet attālumi ir lieli. Kopumā līdz šim jau nobraukti vairāk nekā 50 000 kilometru, un tas ir veikts liels darbs, lai pielāgotu mediķus darbam, aprīkotu autobusu un nodrošinātu pacientiem nepieciešamos apstākļus.
Ukrainas karā cietušo pacientu atvešana uz RAKUS tiek īstenota, pateicoties privātai iniciatīvai - labdarības projektam "M-Help.com". Savukārt Georgija Logvinska labdarības fonds, kas darbojas Ukrainā, ir aprīkojis un pārbūvējis autobusu, ar kuru tiek nodrošināta šo pacientu transportēšana.