Valdībā iesniedz ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu

© Dmitrijs Suļžics /MN

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.-2027.gadam, kurā paredzēts samazināt ēnu ekonomikas apjomu līdz 18,9%, iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, informēja FM pārstāvji.

Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs.

Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% 2027.gadā pēc profesora Fridriha Šneidera datiem, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Tādējādi ēnu ekonomikas rādītājs tiktu tuvināts Eiropas valstu vidējam līmenim.

No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027.gadā.

Plāna projektā iekļauti vairāk nekā 50 pasākumi nozaru politikas un tiesiskā regulējuma sakārtošanai, lai ierobežotu ēnu ekonomiku, sakārtotu prioritāro nozaru uzņēmējdarbības vidi un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi.

Pasākumi strukturēti piecos rīcības virzienos - horizontālie pasākumi un nezināmās izcelsmes skaidras naudas aprites mazināšana, informācijas un datu apmaiņa, būvniecības nozares pasākumi, veselības nozares pasākumi, citi pasākumi uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai.

Plānā ietvertie pasākumi paredz nodokļu maksātāja kopvērtējuma (reitinga) izmantošanu publiskajos iepirkumos, nezināmas izcelsmes skaidras naudas aprites ierobežošanu, primāro darba algas izmaksas veidu bezskaidrā naudā, bezskaidras naudas darījumu izmantošanas veicināšanu, e-rēķinu ieviešanu, datu analītikas stiprināšanu būvniecības, veselības un skaistumkopšanas nozarēs, informācijas un datu apmaiņas uzlabošanu, sabiedrības izglītošanu par ēnu ekonomikas negatīvām sekām un riskiem tajā iesaistītajām personām, kā arī citus pasākumus uzņēmumu konkurētspējas celšanai.

Plāna pasākumu īstenošana un uzraudzība paredzēta sadarbībā ar nozaru ministrijām, sociālajiem un sadarbības partneriem.

Latvijā

Lai arī rit jau trešais gads, kopš uzņēmēji ir aicināti pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, daudzi meklē iespējas, kā ierasto biznesu turpināt un sankcijas apiet. Pēc VID Muitas pārvaldes datiem, sankciju pārkāpšanas gadījumu skaits šogad ir palielinājies. Taču tiesu prakse vēl aizvien atpaliek, secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais