Ko eksperti šogad sola Latvijas ekonomikai?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka pozitīva ekonomiskā izaugsme 2023.gada noslēdzošajā ceturksnī nebija gluži Ziemassvētku brīnums - iedzīvotāju pirktspēja uzlabojās, un bija nojaušama arī investīciju aktivitāte infrastruktūras izbūvē.

"Tikmēr ārējā vidē - ja ne pavisam kakofonija, tad vairāki minora akordi arvien dzirdami, un tie mijas ar jauniem. "Austrumu frontēs" nekāds "miers virs zemes" diemžēl nav sagaidīts. Tā vietā ģeopolitisko norišu virpulim, kurā jau rudenī ievijās Tuvie Austrumi, pievienojas kuģošanas apgrūtinājumi Sarkanajā jūrā, kas nelabvēlīgi ietekmē ārējo tirdzniecību un piegādes ķēdes," pauž Paula.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gada 4. ceturksnī palielinājās par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (sezonāli un kalendāri koriģēti dati). Savukārt tuvākajos ceturkšņos Latvijā un vairākās tirdzniecības partnervalstīs ekonomiskā izaugsme vēl varētu būt paknapa, uzskata Paula, jo inflācijas mazināšanas nolūkā paaugstināto procentu likmju ietekme vēl piezemē pieprasījumu. Ekonomiste norāda, ka daļa iedzīvotāju pievilcīgāka ienesīguma periodā ieguldījuši brīvos līdzekļus, un šie līdzekļi atkarībā no ieguldījumu ilguma tuvākajā laikā var nebūt pieejami patēriņam. Tomēr patēriņu veicinošā virzienā darbojas vidējo ienākumu pieaugums, tostarp minimālās algas kāpums un būtisks atalgojuma paaugstinājums vairākās sabiedriskā sektora jomās.

Paula norāda, ka jau oktobrī un novembrī pirktspējas uzlabošanās atbalsojās mazumtirdzniecības kāpumā, un no karšu maksājumu datiem bija jaušams, ka tendence varētu turpināties arī decembrī. Decembra mazumtirdzniecības datos redzams visai neliels mazumtirdzniecības reālā apgrozījuma pieaugumu (0,1% mēneša laikā pēc sezonāli koriģētiem datiem), un svētku mēnesī iedzīvotāji īpaši palielinājuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu iegādi.

Novembrī mažora toņkārta ieskanējās arī apstrādes rūpniecībā, skaidro Paula. Pērn gadā kopumā tai gan bija jāsastopas ar nīkuļojošu pieprasījumu ārējos tirgos, taču pakāpeniska ārējā pieprasījuma nostiprināšanās gaidāma šā gada laikā. Īstermiņa dati ļauj noprast, ka ceturtajā ceturksnī pozitīva izaugsme bijusi enerģētikā, turklāt stindzinošā janvāra pirmā puse būs piesviedusi kādu pagalīti enerģijas nozares aktivitātei arī šā gada sākumā.

Ar Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām saistītajās jomās, piemēram, infrastruktūras izbūvē, informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumos aktivitāte šogad varētu būt spēcīgāka nekā citās nozarēs, uzskata Paula. Tomēr vidēja termiņa investīcijas infrastruktūrā, te domājot "Rail Baltica" izbūvi, vēl arvien ietin visai blīvs nenoteiktības mākonis. Transporta nozari nelabvēlīgi ietekmējošo faktoru pulciņš pēdējos gados bijis kupls, tomēr, pakāpeniski atdzīvojoties ārējam pieprasījumam, arī transporta nozares izaugsmei veidosies labvēlīgāki apstākļi, uzskata ekonomiste.

Paula norāda, ka pandēmijas un enerģijas cenu krīzes periodā piedzīvotās grūtības (ierobežojumi, izmaksas, sankcijas, piegādes ķēžu traucējumi) vairākās nozarēs mazinājušās vai zaudējušas aktualitāti, tomēr nevarētu teikt ne to, ka vairāk cietušo nozaru izaugsmei labvēlīgi apstākļi gaidāmi tūlīt, ne arī to, ka tautsaimniecības struktūrai jāatgriežas pie kāda agrāka parauga. Neierasti, bet kontrastaini un izteiksmīgi laikapstākļi Latvijā un ārpus padara dzīvi grūtāk prognozējamu daudzām nozarēm. Lai gan arī grūtībās var saskatīt iespējas un darbības nišas, piemēram, aizsardzības pret dabas katastrofām risinājumi, diez vai mēs vēlamies, lai Latvijas ekonomiskā attīstība arvien vairāk iemieso cīņu ar vējdzirnavām, nevis sabiedrības labbūtības pieaugumu, norāda Paula.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka 2023.gada ceturtā ceturkšņa laikā, salīdzinot ar trešo ceturksni, Latvijas IKP ir audzis par 0,4%, tomēr atgūšanās temps bija vājš un, salīdzinot ceturtā ceturkšņa veikumu ar atbilstošo periodu 2022.gadā, IKP ir sarucis par 0,5%. Pēc provizoriskām aplēsēm IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,6%. Tā kā mēneša datos rūpniecībā turpināja dominēt kritums, Gašpuitis secina, ka pieaugumu nodrošina apjomu kāpums būvniecībā. Gada laikā kritumu par 0,7% piedzīvoja pakalpojumu nozares. Par 9,2% mazāk iekasēti produktu nodokļi. Pamatojoties uz provizoriskajām aplēsēm, Latvijas IKP 2023.gadā saruka par 0,6%.

Par spīti augstajai nenoteiktībai, ko raksturo arī plašā ceturtā ceturkšņa prognožu amplitūda, Latvijas ekonomikas perspektīvas uzlabojas, uzskata Gašpuitis, norādot, ka gada nogalē sāktā atveseļošanās turpināsies. To veicinās mājsaimniecību patēriņš un valdības investīcijas. Lai arī darba samaksas pieauguma tempi palēnināsies, inflācijas krituma dēļ saglabāsies spēcīgs reālo algu pieaugums. 2023.gads tika noslēgts uz pozitīvas nots, jo mazumtirdzniecība decembrī atgriezās pie izaugsmes par 1,1%. Pamazām patēriņa pieaugums paplašināsies un nostiprināsies.

Ekonomists uzskata, ka svarīgs impulss ekonomikai sagaidāms līdz ar ECB soļiem, sākot procentu likmju samazināšanu. Kritisks faktors Latvijas izaugsmei būs spējai iepludināt ekonomikā apjomīgās ES fondu investīcijas, kam jāstiprina privātā sektora kapitāla izdevumi un patēriņš. Ja ECB nogaidīs ar likmju mazināšanu un radīsies šķēršļi fondu ieplūdei ekonomikā, var saglabāties zems noskaņojums ekonomikā.

Tuvākos ceturkšņus vājš globālais pieprasījums bremzēs eksporta atgūšanos, prognozē Gašpuitis. Labākas izaugsmes izredzes būs pakalpojumu eksportam, kamēr preču eksportā izaugsme atgūsies pakāpeniskāk.

Darba tirgus nosacījumi īstermiņā var nedaudz pasliktināties. Ekonomists uzskata, ka enerģijas cenas un ģeopolitiskā nestabilitāte ir galvenie riski viņa prognozēm. Tiešu un netiešu negatīvu ietekmi uz Baltijas ekonomikām turpinās veidot Krievijas karš Ukrainā. Tuvākajā perspektīvā ģeopolitiskajai nenoteiktībai un saspīlētībai būs dominējošs ietvars Latvijas ekonomikas attīstībai, kas nozīmē mainīgu un bremzējošu izaugsmes apstākļus. Gašpuitis norāda, ka Latvijas IKP izaugsmes prognoze šim gadam ir 2% apmērā.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīst, ka Latvijas ekonomikā pērnais gads ir aizvadīts ar mīnus zīmi un nelielu recesiju. Inflācija un joprojām gana augstās energoresursu cenas, straujais procentu likmju kāpums un vājš ārējais pieprasījums rūpniecībā ir galvenie iemesli, kādēļ Latvijas IKP pērn kopumā saruka par 0,6%. Pērnā gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada ceturto ceturksni Latvijā par 3,6% pieauga ražojošo nozaru izlaide, savukārt pakalpojumu nozaru izlaide un produktu nodokļu iekasēšana saruka par attiecīgi 0,7% un 9,2%.

"Ekonomikas kritums pērn, protams, nav laba ziņa, tomēr uz 2024.gadu gan, manuprāt, varam raudzīties ar piesardzīgu optimismu, un tam vajadzētu būt labākam par iepriekšējo," uzskata Āboliņš.

Ekonomists vērš uzmanību, ka straujais cenu kāpums ir beidzies, un inflācija Latvijā jau vairākus mēnešus ir zem 2%, procentu likmes vairs neaug un finanšu tirgi gaida strauju likmju mazināšanu šogad, savukārt Eiropas ekonomikā ir redzamas stabilizācijas pazīmes. "Bloomberg" aptaujātie analītiķi gan ASV, gan eirozonā 2024.gadā prognozē izaugsmi 0,5-1,5% robežās. Uzņēmēju aptaujas liecina, ka Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas Āboliņam liek domāt, ka no 2024.gada otrā ceturkšņa ir gaidāms ražošanas aktivitātes pieaugums arī Latvijā, bet tas dos pozitīvu impulsu arī transporta nozarē.

Tāpat inflācija ir būtiski mazinājusies, bezdarbs ir zems un ienākumi turpina augt, norāda Āboliņš. Algu pieaugums ir sācis noķert cenu kāpumu, par ko liecina tas, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās atkal ir sākuši augt un pērnā gada decembrī mazumtirdzniecībā atkal ir pozitīvs pieaugums. Pirktspējas pieaugums ir pozitīvs signāls tirdzniecībai un iekšējo pakalpojumu nozarēm, kurās pieprasījums bija vājš un apjomi neauga. Ja atkal augs gan rūpniecība, gan patēriņš, tad augs arī visa ekonomika, uzsver Āboliņš.

Tomēr izaugsme nav gaidāma visur, un šobrīd vājākais posms eirozonas ekonomikā ir būvniecība, norāda ekonomists. Līdz ar procentu likmju kāpumu daudzās valstīs ļoti strauji ir atdzisis nekustamo īpašumu tirgus. Piemēram, Vācijā no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms sarucis par vairāk nekā 50% un uzņēmumu īpatsvars, kas saka, ka nepietiekams pieprasījums ir lielākais izaicinājums, ir lielāks nekā 2008.gada krīzē, savukārt Zviedrijā par vairāk nekā 60% samazinājusies jaunu mājokļu būvniecības sākšana. Tādēļ atkopšanās Latvijas rūpniecībā, visticamāk, būs mērena un neattieksies uz būvmateriālu ražotājiem.

Tikmēr Latvijas būvniecības uzņēmēju noskaņojums ir stabils un mājokļu tirgū Latvijā nav vērojams tik dramatisks aktivitātes kritums, kā citur eirozonā, informē Āboliņš. Kopš 2022.gada no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms ir sarucis par 25-30%, nekustamo īpašumu darījumu un izsniegto būvatļauju skaits Latvijā ir atgriezies 2019.gada līmenī, un nekustamo īpašumu attīstītāju plāni kļuvuši piesardzīgāki. Tomēr klientu pusē redzams, ka interese par mājokļu iegādi joprojām ir. Latvijas mājsaimniecību saistības kopumā ir zemas, tādēļ bažām par lielu kritumu Āboliņa ieskatā nav pamata. Visbeidzot, 2024.gadā vājāku privātā sektora pieprasījumu būvniecībā 2024.gadā daļēji kompensēs valsts budžetā plānotais investīciju pieaugums, protams, ja spēsim ES fondu līdzekļus paņemt un realizēt plānotos projektus.

Protams, ekonomikā risku joprojām ir daudz un izaugsme nav garantēta, atzīst Āboliņš. Karš Ukrainā turpinās, enerģijas krīze pilnībā nav pārvarēta un Eiropas, kā arī ASV ekonomikās joprojām ir redzami signāli, kas norāda uz iespējamu recesijas tuvošanos. Arī enerģijas tirgū akūtā krīzes fāze ir beigusies, taču piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir ļoti trausls. Tādēļ strauja ekonomikas izaugsme šogad, visticamāk, nav gaidāma un salīdzinājumā ar 2023.gadu Latvijas IKP varētu pieaugt par 2%, prognozē Āboliņš.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka 2023.gads kopumā pagājis stagnācijas zīmē, taču Latvijas ekonomika gada beigas noslēgusi uz nedaudz pozitīvākas nots.

Pērn kopumā ekonomikā saražotais apjoms bijis par 0,6% mazāks nekā 2022.gadā. Zorgenfreija norāda, ka kritumu pastiprināja fakts, ka darba dienu bija mazāk nekā ierasts - atcerēsimies Dziesmu svētku un hokeja brīvdienas. Ja skatās uz izlīdzinātiem datiem, jeb izslēdzot šo trūkstošo darba dienu ietekmi, ekonomika pērn sarukusi par 0,3%. Līdz ar to Zorgenfreija secina, ka Latvijas IKP stāvējis teju uz vietas, kas, ņemot vērā karu kaimiņos, augsto dzīves dārdzību un centrālo banku strauji celtās procentu likmes, nav nemaz slikti.

Pieejamie dati par attīstību nozarēs jau iepriekš norādīja uz nelielu ekonomikas sasparošanos gada nogalē, norāda ekonomiste. Pēc piecu ceturkšņu krituma apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms pērnā gada beigās varētu būt nedaudz audzis, salīdzinājumā ar trešo ceturksni, savukārt kritums pret 2022.gada beigām bijis krietni mazāks nekā iepriekš.

"Arī eksportā rezultāti pēdējos mēnešos uzlabojušies, tomēr nevarētu gan teikt, ka tuvākā nākotne rādās īpaši saulaina. Ražotāju novērtējums tuvākajiem mēnešiem joprojām ir pesimistisks - tiek gaidīts eksporta pasūtījumu kritums. Tālākā perspektīvā skatoties, jāsaka, ka tirdzniecības partnervalstis lielākoties turpinās būt stagnācijā vēl vismaz tuvākos ceturkšņus, kas nozīmē, ka uz eksporta un apstrādes rūpniecības strauju izaugsmi tuvākajā laikā īsti cerēt nav pamata," pauž Zorgenfreija.

Ražojošo nozaru salīdzinoši spēcīgo kāpumu, papildus apstrādes rūpniecībai, visdrīzāk balstījusi arī enerģētikas nozare un būvniecība, uzskata ekonomiste. Enerģētikas nozari balstīja enerģijas ražošana hidroelektrostacijās. Savukārt būvniecību gada nogalē, iespējams, vilcis uz augšu fakts, ka bija jāpaspēj "saraut darbus" un nodot projektus vai to posmus, lai varētu pretendēt uz iepriekšējā perioda ES fondu finansējumu.

Pakalpojumu pusē transporta nozarē, visdrīzāk, turpinājies kritums, par ko liecina bēdīgie rezultāti tranzīta nozarē - ostās un dzelzceļā, norāda Zorgenfreija. Savukārt mazumtirdzniecība ceturtajā ceturksnī kāpusi par 1,4% pret iepriekšējo ceturksni, un, lai gan gada izteiksmē kritums joprojām jūtams - mīnus 1,7%, tas ir ievērojami mazāks nekā trešajā ceturksnī. Latvijas Bankas apkopotie karšu dati liecina, ka iedzīvotāji par precēm un pakalpojumiem ceturtajā ceturksnī tērējuši par aptuveni 4,3% vairāk nekā pērn. Ja noņem inflācijas efektu, tad reālā patēriņa aktivitāte augusi par 1,4% - tātad ne tikai tērējām vairāk, bet arī nopirkām vairāk, informē Zorgenfreija.

Līdzīgi kā Latvijas ekonomika, arī tirdzniecības partnervalstis pērnā gada nogalē uzrādījušas visai vājus rezultātus. Gada pēdējā ceturkšņa dati jau pieejami Vācijā, kur IKP sarucis par 0,3% pret trešo ceturksni, un Zviedrijā, kur bijis 0,1% kāpums.

ECB likmes pagājušās nedēļas sanāksmē atstāja nemainīgas, uzsverot, ka tās tālākie lēmumi būs atkarīgi no jaunākajiem datiem. "Swedbank" prognozē, ka Eiropas ekonomikās vājums turpināsies, inflācija būs zema un pat zemāka, nekā ECB iepriekš prognozēja, tādēļ aprīlī ECB varēs sākt procentu likmes samazināt. Tas iezīmēs tendences izmaiņu - krītošās procentu likmes atļaus sākt lēnām atgūties gan Latvijas, gan partnervalstu ekonomikām. Tas gan nenotiks strauji - šogad Latvijas ekonomika joprojām augs ļoti lēni - par 1,4%.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka aizvadītais gads bija mazo skaitļu laiks Latvijas IKP datos. Izmaiņas ceturkšņos gada griezumā svārstījās starp nulli un -1,1%, savukārt virzība salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem gada pirmajā pusē bija viegli negatīva (mīnus 0,4% un mīnus 0,3%), gada otrajā pusē viss gandrīz tāpat, tikai otrādi - plus 0,2% un plus 0,4%. Tātad varētu teikt, ka lietas kopumā virzījās uz pareizo pusi, tikai ļoti lēnām. Pagājušajā gadā kopā IKP samazinājās par 0,6%, saskaņā ar provizoriskajiem datiem.

Aprakstot notikušo nevis ar skaitļiem, bet vārdiem, varētu teikt, ka pērnā gada gaitā ekonomika pamazām atbrīvojās no smagā balasta, kuru tai 2021.gada nogalē un 2022.gadā uzlika importa izmaksu kāpums, kuru savukārt veidoja izejvielu un enerģijas izmaksu sadārdzinājums, kā arī globālo piegādes ķēžu traucējumi, skaidro Strautiņš.

"Pēdējie balasta maisi no gaisa balona izvelsies šogad, jau notikušajam globālajam izmaksu ietaupījumam turpinot atspoguļoties patēriņa cenās. Tāpēc var sagaidīt, ka IKP pieauguma paātrinājums, kas sākās pērnā gada otrajā pusē, turpināsies arī šogad. Aizvadītā gada izskaņā ceturkšņa pieauguma temps dubultojās salīdzinājumā ar trešo ceturksni, lai arī joprojām bija diezgan pieticīgs," informē Strautiņš.

Viņaprāt, viss liecina, ka arī 2024.gads Latvijas ekonomikā būs mazo skaitļu gads. Turklāt mazo skaitļu mode izplatīsies ārpus IKP datiem. Pērnā gada vidējā inflācija noteikti nebija maza (plus 8,9%), gada sākumā dzīves dārdzības pieaugums vēl pārsteidza 20%. Šogad mazo skaitļu aina būs redzama, tā teikt, pa pilnu perimetru. Strautiņš uzskata, ka šogad maza, varbūt kādu laiku pat negatīva būs inflācija. Ja apstrādes rūpniecība pērn ievērojami saruka (par aptuveni 5%), tā šogad varētu būt apmēram "pa nullēm", tāpat transporta nozare. Algu pieaugums nominālā jeb naudas izteiksmē nebūs mazs, taču būs mazāks nekā iepriekšējā gadā. Gada laikā mazākas kļūs procentu likmes, kas ir laba ziņa kredītņēmējiem. Gada beigās EURIBOR varētu būt ap 2,5%, liecina finanšu tirgu prognozes.

Mazo skaitļu mozaīkā būs viens izņēmums - reālo algu pieaugums, uzskata Strautiņš, norādot, ka lielākajai daļai cilvēku tas ir ekonomikas svarīgākais skaitlis. Pateicoties reālo algu kāpumam un piepalīdzot aizņemšanās izmaksu samazinājumam, privātais patēriņš augs, un tas ļaus kādu pārīti IKP pieauguma procentu "sagrabināt", gada beigās ar pārsteigumu konstatējot, ka IKP uz vienu iedzīvotāju starpība ar Igauniju trīs gados samazinājusies uz pusi. Samazināsies arī ienākumu starpība starp latvieti un vidusmēra eiropieti, bet pārāk maz, lai par to priecātos, uzskata Strautiņš.

Viņaprāt, mazo skaitļu ēra varētu beigties 2025.gadā. Ekonomistam šobrīd šķiet, ka tas būs brīdis, kad būs izveidojušies priekšnoteikumi straujākai mūsu valsts attīstībai. Eirozonas - mūsu svarīgākā eksporta tirgus - nīkuļošanai kaut kad ir jābeidzas. Tajā brīdī jau vairāk nekā gadu turpinājies reālo algu kāpums varētu beidzot iedrošināt Latvijas patērētājus. Procentu likmju samazinājums jau būs pietiekams, lai iekustinātu investīcijas.

"Bažas rada tikai atmiņas par to, ka jau ilgāku laiku šķiet, ka pēc gada vai diviem Latvijas ekonomikai varētu atnākt patiešām labi laiki, bet visu laiku iejaucas pasaules vētras. Taču, spriežot racionāli, ir pamats būt racionāliem optimistiem. Turklāt labo laiku gaidīšana šogad sabiedrības vairākumam būs patīkamāka nekā iepriekšējos divos gados," uzskata Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 0,5%.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 3,6% un kritums pakalpojumu nozarēs par 0,7%. Vienlaikus par 9,2% mazāk iekasēti produktu nodokļi.

Savukārt pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,2%.

2023.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājies par 0,4%.