Latvijas ekonomika gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar rādītājiem pirms gada, vēl varētu nedaudz pazemināties, taču jau nākamajos ceturkšņos, tai atjaunojoties, arī visā gadā kopā prognozējams iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Vienlaikus izaugsmes tempus turpina bremzēt ģeopolitiskā situācija un ļoti augstā nenoteiktība, kas, pirmkārt, negatīvi ietekmē investīciju apjomus, norāda FM pārstāvji.
Pēc negatīviem pirmo divu ceturkšņu rādītājiem 2023.gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomika pret iepriekšējo ceturksni atkal uzrādīja izaugsmi. Ceturtajā ceturksnī izaugsme vēl paātrinājās, IKP pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 0,4% pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, liecina pirmdien publicētie Centrālās statistikas pārvaldes IKP ātrā novērtējuma dati.
Līdz ar šo izaugsmi ceturkšņa laikā gada griezumā ekonomikas lejupslīde ceturtajā ceturksnī samazinājusies līdz 0,5% pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem, kamēr iepriekšējā ceturksnī bija fiksēts 0,7% un ceturksni pirms tam - 1,1% kritums. Kopumā 2023.gadā pēc provizoriskiem datiem Latvijas IKP ir samazinājies par 0,6%.
No ražojošajām nozarēm ekonomikas attīstību vispozitīvāk ietekmējusi būvniecības nozares straujā atgūšanās pēc iepriekšējo divu gadu krituma, augot Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijām un stabilizējoties būvniecības izmaksām, skaidro FM pārstāvji. Gada pirmajos trīs ceturkšņos būvniecības nozare auga par 15,7%, un spēcīgs kāpums varētu būt fiksēts arī ceturtajā ceturksnī.
Pakalpojumu sektorā atsevišķas nozares joprojām atjauno darbības apjomus pēc Covid-19 pandēmijas, tajā skaitā pasažieru pārvadājumos, viesnīcu un restorānu darbībā, citās profesionālo un administratīvo pakalpojumu grupās. Taču šeit pieauguma tempi ik mēnesi kļūst lēnāki, un vairs nekompensē kritumu kravu pārvadājumos, izzūdot Krievijas kravu tranzītam caur Latvijas ostām un mazinoties pieprasījumam pēc starptautiskajiem kravu pārvadājumiem Eiropā, norāda FM pārstāvji.
Tajā pašā laikā uzlabojas situācija mazumtirdzniecībā, kur 2023.gada decembrī pārdošanas apjomi pēc deviņu mēnešu krituma pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi auguši par 1,1%. Tikmēr 2023.gadā kopā mazumtirdzniecības apjomi samazinājās par 2,1%, kas savukārt nozarei bija pirmais samazinājums kopš 2010.gada.
FM pārstāvji norāda, ka Latvijas ekonomikā kopumā šogad attīstību turpinās noteikt situācija ārējos tirgos, pirmkārt, eirozonā, kur ekonomikas izaugsme prognozēta spēcīgāka nekā pērn, lai gan vēl joprojām vēsturiski zemā līmenī. Ekonomikas izaugsmi eirozonā bremzē augstās Eiropas Centrālās bankas procentu likmes, taču līdz ar inflācijas mazināšanos gaidāma arī procentu likmju pazemināšana, kas labvēlīgi ietekmēs eirozonas izaugsmi.