Viena no protestos paustajām zemnieku prasībām ir “birokrātijas mazināšana”, galvenokārt ar to domājot lauksaimniecības datu bāzu vienkāršošanu un mazāk prasību pēc atskaitēm. Taču ir kāda sadaļa, kurā kontrole patiesībā esot nepietiekama – vismaz tā uzskata Eiropas Prokuratūra (EPPO). Tie ir privātā sektora iepirkumi, kuriem līdzekļi nāk no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, tāpēc tā uzskatāma par nodokļu maksātāju naudu. Rodoties aizdomām par krāpšanu, Lauku atbalsta dienests (LAD) līdzfinansējuma izmaksu aptur. Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” EPPO gan atzīst – zemnieku gadījumi, kas nonākuši tās redzeslokā, visticamāk, ir aisberga pati smaile.
Eiropas Prokuratūru izveidoja 2021.gada vidū, lai izmeklētu lietas, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses. Tāpēc tās kompetencē ir apkarot visāda veida Eiropas fondu līdzekļu izkrāpšanu - arī no Eiropas Lauksaimniecības fonda.
“Nedaudz vairāk kā divarpus gadu laikā, kopš Eiropas prokuratūra darbojas ar izmeklēšanu, mēs izmeklējam 15 gadījumus, kuros ir notikusi lauksaimniecībai paredzēto valsts budžeta līdzekļu iespējama izkrāpšana. Divās lietās pret četrām personām jau ir stājušies spēkā notiesājoši spriedumu; vairākas lietas atrodas iztiesāšanas stadijā, tiesās; un, protams, lielākā daļa no lietām vēl pašreiz atrodas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā,” stāsta Eiropas Prokuratūras prokurors Gatis Doniks.
Lai gan paši zemnieki apgalvo, ka neko izkrāpt nav iespējams, jo Eiropas naudai taču jāliek pretī savējā, jau pieejamie spriedumi rāda pretējo. Jau pats pirmais notiesājošais spriedums, ko Latvijā panāca Eiropas prokuratūra, bija saistīts ar vairāk nekā 100 tūkstošu eiro izkrāpšanu iepirkumā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalsta finansējumu: divu tuneļveida siltumnīcu būvniecībā, saskaņojot cenas, tika organizēta savā kontrolē esoša uzņēmuma uzvara.
Otrajā lietā notiesāja vainu atzinušos brāļus Andri un Intaru Galīšus, piespriežot naudassodus un nosacītus cietumsodus. Te kopumā trīs projektos izkrāpti 100 tūkstoši eiro, bet vēl par 90 tūkstošiem iesniegtos maksājuma pieprasījumus apsūdzētie atsauca.
Viņu shēmā viena brāļa zemnieku saimniecībai meliorācijas sistēmu pārbūvē kā apakšuzņēmējs bija abu brāļu vadītā firma “IGAS SG”. To, ka darbus faktiski veic viņi, no LAD bija paslēpts. Šādi interešu konflikti finansējuma saņēmējiem ir aizliegti.
LAD brāļu Galīšu uzņēmumus ir izslēdzis no atbalstu saņēmēja loka, proti, tie nevar pieteikties projektiem. Viens no tiem - “IGAS SG” - savā mājaslapā gan lielās ar savu pieredzi Eiropas fondu piesaistē un piedāvā savas konsultācijas citiem.
“Situācija nav normāla - ir noteikumi, ir process, viss tiek izkontrolēts, un tad pēc diviem gadiem atbrauc EPPO un pasaka nē,” saka biedrības “Zemnieku Saeima” (ZSA) valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Vairāki ZSA biedri šobrīd ir iesaistīti EPPO izmeklētajos procesos, tāpēc biedrība pauž neizpratni par to, ko tad lauksaimnieki varot izkrāpt, ja visās projektu stadijās esot tik stingra LAD kontrole.
Biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš arī atzīst, ka ZSA jautājumus par EPPO mērķiem esot uzdevusi Zemkopības ministrijai (ZM): “Mūs vairāk pārsteidza tās metodes, ar kādām šī Eiropas Prokuratūra strādā - tie bija aresti, fiziski aresti, tā bija saimnieciskās darbības apturēšana, jo tev izņem visus datorus. Šobrīd ir saimniecības ar augstu IT attīstības līmeni, kur ir visas darba algas, darba stundu uzskaites - viss bija. (..) Jā, mēs esam šo jautājumu uzdevuši ZM, kā tas tā var būt. Ko mums vēstīt lauksaimniekiem, no kā viņiem piesargāties, uzmanīties, pievērst uzmanību...”
Pagājušajā pavasarī EPPO vēstīja par astoņu personu aizturēšanu Zemgales reģionā aizdomās par mēģinājumu četru projektu rezultātā izkrāpt 2,5 miljonus eiro no Eiropas Savienības un Latvijas valsts budžeta. Viens no centrālajiem tēliem šai lietā ir Jura Lazdiņa bijušā šofera dēls un paziņa Arvils Roze. Pirms septiņiem gadiem viņa firma “RC Būvnieks” Lazdiņa zemnieku saimniecībai paplašināja graudu pirmapstrādes kompleksu Eiropas līdzfinansētā projektā.
Šai firmai nu pieteikta maksātnespēja, un tagad Roze, pabijis arī prokūrists, piestrādājot kā konsultants būvfirmā, kas iepriekš saucās “RC Holding”, bet tagad ir SIA “Maverik”. Tās īpašnieks un valdes loceklis ir viņa draugs Roberts Lapiņš, kuram arī ir statuss lietā. Roze uzskata, ka EPPO un Valsts policija, kas strādāja tās uzdevumā, paši nesaprotot, par ko viņi bija jāaiztur: “Es teikšu tā, ka vai nu kāds grib parādīt kaut kādu savu varu vai tas ir uzstādījums no Eiropas viņiem. Bet nu tas, kas tagad notiek, es uzskatu, ka tas ir ļoti liels rekets, ar ko viņi nodarbojas.”
No visiem objektiem, par kuriem notiek izmeklēšana, “Maverik” turpina vien kooperatīvās sabiedrības “Mūsmāju dārzeņi” augļu un dārzeņu pirmapstrādes ēkas pārbūvi Brankās. Tas tiekot darīts jau bez Eiropas finansējuma. Kooperatīva bijušais valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše septembrī atkāpās no amata - visticamāk, kriminālprocesa dēļ. Savukārt ķiploku audzētājs Artūrs
Kims dārzeņu noliktavas pārbūvi Elejā bija spiests pārtraukt pēc tam, kad Lauku atbalsta dienests viņam apturēja finansējumu.
No EPPO relīzes par procesu izriet, ka aizdomas ir šādas: četri pasūtītāji vienojušies ar uzvarējušo būvuzņēmēju par iepirkuma procedūrām, turklāt būvnieks palīdzējis organizēt fiktīvo konkurentu piedāvājumu iesniegšanu.
Bet pavisam nesen, aizvadītajā rudenī EPPO kriminālprocesā aizturēja zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” vadītāju, piena lopkopi un “Ievas siera” radītāju Juri Sprukuli. Viņš pēc ZSA ieteikuma pērn iecelts par Atzinības krusta komandieri. Pirms dažām nedēļām viņam piederošajām kapitāldaļām piemērots arests. Aizdomas ir par kopumā viena miljona eiro izkrāpšanu divos projektos - lopbarības ražošanas kompleksa un piena liellopu novietnes būvēšanā. Aizdomas ir arī pret abu šo objektu būvnieku “Bio Stoker”. No EPPO relīzes noprotams, ka būvfirma bijusi cieši saistīta ar finansējuma saņēmēju un ka bijuši arī nepamatoti sadārdzinājumi.
Sprukulis par lietas detaļām runāt ar “de facto” negrib: “Process kaut kāds notiek un, kā saka, kaut kāda nesapratne šobrīd ir, bet es domāju, ka tas viss tiks atrisināts, jo neesam mēs neko tādu nodarījuši.”
ZSA vadība ir neizpratnē gan par Zemgales grupas, gan “Vecsiljāņu” īpašnieka Sprukuļa procesiem. Intervijas laikā viņi gan sapinas pretrunās - vispirms apgalvo, ka obligātos trīs pretendentus konkursā atrast esot ļoti grūti, tāpēc būvniekiem esot jāzvana un jālūdzas, lai tie piesakās; savukārt brīdi vēlāk “Zemnieku Saeimas” līderi apgalvo, ka iepirkumu procedūras esot ļoti caurspīdīgas - paziņojumi tiek publicēti Iepirkumu uzraudzības biroja lapā, kuru būvnieki ļoti cītīgi monitorējot.
Argumentu, ka krāpšanās neesot iespējama, jo visus projektus ļoti cītīgi pārbaudot Lauku atbalsta dienests, apgāž pašas iestādes paustais “de facto” - tā uzsver, ka ne visu var atklāt ar savām metodēm. Ir gadījumu, kad LAD konstatē pārkāpumus un informē par tiem tiesībsargājošās iestādes, lai tās veiktu tālākas kontroles, izmantojot līdzekļus, kādi ir to rīcībā.
EPPO prokurora Donika komentārs par to ir šāds: “Tik tiešām mēs redzam, ka LADam nav šīs cilvēkresursu kapacitātes, lai pilnībā izkontrolētu, jo šī naudas plūsma publiskā, kas tiek iepludināta privātajos lauksaimniecības uzņēmumos, ir ļoti milzīga. Un cilvēkresurss pretī, kas visu to pārvalda, tai skaitā arī kontrolē, jo kontrole ir tikai viena no LAD funkcijām, ir nesamērīgs. Kāpēc šeit jābūt saprātīgai un varbūt pat nedaudz lielākai birokrātijai - tikai tāpēc, es vēlreiz uzsveru, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda, tie ir valsts budžeta līdzekļi, ko mēs dodam privātpersonām.”
Pērn augustā tika aizturēts arī Juris Pundurs, pirms pāris gadiem par Sēlijas lielāko graudaudzētāju dēvētās Neretas zemnieku saimniecības “Ģēģeri” īpašnieks. Viņa advokāts “de facto” pauda, ka EPPO aizdomām par 38 tūkstošu eiro iespējamu izkrāpšanu saistībā ar graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksa būvniecību neesot nekāda pamata, un drīzumā viņi oficiāli lūgšot izbeigt pirms nepilna gada sākto kriminālprocesu.