Raidījums: Kultūras ministrijai trūkst naudas, lai uzturētu Eiropā trešo vecāko muzeju

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kas atrodas Vecrīgā tieši blakus Doma baznīcai, ir viens no vecākajiem muzejiem Eiropā. Šobrīd tas atrodas kritiskā stāvoklī, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Kultūras ministrijai trūkst naudas, lai muzeju uzturētu. Savukārt Finanšu ministrija atteikusi palīdzību kritiskā stāvoklī esošā muzeja glābšanai.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs pirms gada nosvinēja 250 gadu jubileju. Šis ir ne tikai vecākais publiskais muzejs Latvijā un Baltijā, bet trešais no vecākajiem Eiropā. Muzeja krājumos glabājas vairāk nekā pusmiljons eksponātu. Daudzi ar unikālu vērtību.

Pirms četriem gadiem vienai ēkai atjaunota fasāde.

Bet pēdējie nozīmīgie remontdarbi muzejā notikuši no 1988. līdz 1989. gadam.

Tolaik ēkas jumtam nomainīja dakstiņus, bet tagad vienā no augšējā stāva arhīva telpām iesēdušies griesti - vismaz par 15 centimetriem. Tas noticis, jo deformējušās jumta koka konstrikcijas bēniņos.

Kanalizācijas, apkures, ūdens sistēmas tikai neliela daļa atrodas muzeja pagrabā. Tur vairums jau ir nomainītas, jo tās aizkaļķojas un vienkārši pārstāj funkcionēt. Saimniecības daļas vadītājas kabinetā kā suvenīrs glabājas viena šāda caurule, ko inženieri nomontējuši. Bet lielākā daļa komunikāciju ir ieraktas pagalma daļā zemē, kur pāri ir vēsturiskais pārsegums, ko uz savu galvu rakt vaļā nevar. Tāpēc muzejs dzīvojot uz "pulvera mucas". Jebkurā brīdī ūdens un apkure var beigties.

Pirms gada Rīgas domes komisija apsekoja muzeju. Secinājuši, ka viena no muzeja iekšpagalma fasādēm esot tik sliktā stāvoklī, ka tā nokļuvusi vidi degradējošu objektu sarakstā. Tāpēc šogad Rīgas pašvaldībai jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis - 42 tūkstoši eiro.

Galvenā muzeja vērtība - krājumi - vairumā glabājas tam neatbilstošās telpās.

Muzeja ēkas stāvoklis un nolietojums jau ir sasniedzis ap 40%, kas apzīmējams ar vārdu neapmierinošs. Apsaimniekošanas un lietošanas līgumi esot noslēgti ar citiem muzejiem. Tas palīdzot uzkrāt īpašu fondu, ko izmantot lielāku darbu veikšanai. Un nenolaist ēkas stāvokli. Kā raidījumam atbildēja Finanšu ministrija - Kultūras ministrija turpmākajiem trim gadiem prasījusi naudu gan muzeja remontam - kopā ap gandrīz trim miljoniem - gan arī naudu, kas ļautu noslēgt nomas līgumu. Tam gadā būtu vajadzīgi vēl 394 200 eiro.

Kā raidījuma gaitā komentēja kultūras ministre Agnese Logina (P): "Mani tas ļoti satrauc. Tāpēc es priecājos, ka šī saruna ir sākusies, jo tas tiešām ir dramatiski. Tas, kas nonāk nacionālajā krājumā, tas ir tas, ko mēs esam kā sabiedrība, kā tauta mēs esam vienojušies, ka šis ir tas mūsu kodols un saglabājama nākotnei. Un, ja mēs nevaram to saglabāt, tā ir ļoti nopietna problēma."