Bērnu slimnīcas fonds izveidojis radierakstu ciklu par atbalstu skolēniem ar uzvedības grūtībām

Pēc Bērziņas vārdiem, bieži vien bērna uzvedības grūtības sāk kļūt par problēmu jau pirmsskolas vecumā, un vecāki, nespējot atrast pietiekamu atbalstu, pat pārtrauc vest bērnus uz bērnudārzu. Sākumskolas pirmajās klasēs pedagogi vecākus rosina šos bērnus pārcelt uz citām skolām, jo trūkst resursu ar bērna uzvedības grūtībām strādāt, bet nereti arī pašiem vecākiem trūkst iekšējo resursu un atbalsta, un viņi padodas.

Tāpat ir arī vecāki, kuri nenojauš, ka viņu pašu uzvedība ir problemātiska, izaicinoša vai pat vardarbīga, un ka viņu bērni šos uzvedības modeļus aizgūst, stāsta Bērziņa.

Jaunākais raidieraksta cikls veidots BSF īstenotā, Sabiedrības interācijas fonda finansētā projektā. Tā mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību bērniem ar uzvedības grūtībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī, sadarbībā ar nozares profesionāļiem un lēmumpieņēmējiem, izstrādāt "Iekļaujošas izglītības Atbalsta plānu 2024. - 2028.gadam bērniem ar uzvedības grūtībām skolu vidē", kas vērsts uz bērnu ar uzvedības problēmām sekmīgu iekļaušanu izglītības apguves procesā, nepieciešamo atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.

Lai pievērstos atbalsta sistēmas veidošanai, projektā vispirms tika veikti pētījumi gan par to, kā ārvalstīs definē un risina skolēnu uzvedības grūtības, gan par šībrīža situāciju Latvijā.

Pirmajā raidieraksta cikla sērijā socioloģe Ieva Skubiņa un Latvijas Universitātes asociētā profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite dalās ar secinājumiem no pašu veiktajiem pētījumiem - gan par ārvalstu pieredzi darbā ar skolēniem ar uzvedības grūtībām, gan par aktuālo situāciju Latvijā, kas analizēta pēc intervijām ar pedagogiem, vecākiem un pašiem skolēniem.

"Nereti skolas ir tās, kas spēj un prot pārtraukt vardarbības apli, lauzt stereotipus par ģimeņu uzvedību un konfliktu risināšanu. Latvijā diemžēl bieži vien redzam, ka skolām vai nu nav resursu, zināšanu vai motivācijas strādāt ar bērniem, kuriem svarīgās sociālās prasmes bija jāiemācās ģimenē, tomēr tas nav izdevies. Ja vecāki nevēlas vai nemāk sadarboties, skolas paliek vienas," uzsver Bērziņa.

Par to kādi instrumenti ir Latvijas skolu rīcībā, lai šīs situācijas risinātu, otrajā sērijā stāsta izglītības jomas eksperte, skolas "Domdaris" direktore Dace Jaundāldere-Dātava. Savukārt trešajā sērijā Bērziņa sarunājās ar jauniešu atbalsta centra "Resiliences centrs" valdes locekli Kārli Mednieku, lai uzzinātu vairāk par situāciju Latvijā, tai skaitā, "ielu jauniešiem" pieejamajiem atbalsta resursiem.