Labvēlīgo laika apstākļu dēļ lauksaimniekiem šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Latvijā lauksaimniekiem šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais, ko lielā mērā ietekmē līdz šim labvēlīgi laika apstākļi, pauž lauksaimnieku kooperatīva "Latraps" galvenais agronoms Ģirts Ozols.

Viņš norāda, ka Latvijā šogad pavasara sējumu īpatsvars ir lielāks nekā citus gadus, jo ziemā ziemāju sējumus nopietni skāra kailsals.

"Šogad sējas darbu sākumu teju visā Latvijā aizkavēja rudens un ziemas nokrišņu radītais mitrums," atzīmē Ozols.

Viņš arī skaidro, ka patlaban laika apstākļi dažādās Latvijas vietās ir būtiski atšķirīgi, piemēram, Barkavas pusē ir sausums, savukārt Zemgalē maijā ir bijuši nokrišņi. Agronoms min, ja salīdzina ar pavasari pirms gada, šogad laika apstākļi ir labvēlīgāki, jo pērn sējumiem postījumus nodarīja ilgstošs sausums.

"Ja maijā ir nokrišņi, tā jau ir puse no uzvaras. Sausumā nedīgst vasarāji un vēlāk iesētajiem vai pārsētajiem augiem ir grūti. Taču tur, kur ir labi pārziemojuši ziemas sējumi, šobrīd situācija ir laba," pauž Ozols.

Tāpat viņš komentē, ka salnas maija sākumā lielu ietekmi uz sējumiem nav atstājušas. Mazliet vairāk tās skārušas rapšu sējumus, un vietām nav aizmetušies sēklu pāksteņi, tomēr, kā norāda Ozols, rapši spēj to kompensēt, līdz ar to lielu ietekmi uz ražu tas, visticamāk, neatstās.

Vienlaikus agronoms piebilst, ka patlaban nav novērota arī paaugstināta kaitēkļu aktivitāte, kas gan var mainīties siltā laika dēļ, jo tad kukaiņi vairojas straujāk.

Ozols atgādina, ka pēdējos gados tieši mainīgie laika apstākļi ir viens no lielākajiem lauksaimnieku izaicinājumiem. Lai arī tiešā veidā tos nav iespējams ietekmēt, lauksaimnieki var veikt sējumu apdrošināšanu pret laika apstākļu postījumiem.

"Protams, lai gadu varētu dēvēt par veiksmīgu, ražas novākšanas laikā jācer uz labiem laika apstākļiem. Pēdējos gados ražas laikā augustā laiks ir bijis sauss, taču ir bijušas reizes, kad ražu novākt nav iespējams stipru un ilgstošu lietavu dēļ, līdz ar to sezonas vērtējums ir vēl tikai priekšā," uzsver Ozols.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais