Latvija plāno pievienoties jaunai konvencijai

© f64.lv, Alise Šulca

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz Latvijai pievienoties Eiropas Padomes (EP) konvencijai par piekļuvi oficiāliem dokumentiem.

Konvencijas mērķis ir veicināt valsts institūciju darba sabiedrības interesēs atklātību un caurskatāmību un informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā.

Konvencija ir pieņemta 2009.gada 18.jūnijā un stājusies spēkā 2020.gada 1.decembrī. Tā nosaka tiesības piekļūt valsts iestāžu oficiāliem dokumentiem. Šo tiesību ierobežojumi ir atļauti tikai, lai aizsargātu noteiktas intereses, piemēram, valsts drošību, aizsardzību vai privātumu. Konvencija nosaka minimālos standartus, kas jāpiemēro, apstrādājot pieprasījumus par piekļuvi oficiāliem dokumentiem, piemēram, par palīdzības sniegšanu informācijas pieprasītājam, par lēmumu pieņemšanas termiņiem, par atteikuma iemesliem, par piekļuves veidiem un par samaksas piemērošanu, pārskatīšanas procedūru un papildu pasākumus.

Pievienošanās konvencijai saskan arī ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027.gadam prioritāšu mērķiem un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, kas īpaši akcentē informācijas pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un elektroniskajā vidē.

Tieslietu ministrija (TM) norāda, ka pievienojoties konvencijai, Latvija parāda starptautiskajai sabiedrībai gatavību turpināt uzturēt augstus informācijas atklātības standartus, kas jau ir nostiprināti konstitucionālā līmenī Satversmes 100.pantā, Informācijas atklātības likumā, citos nacionālos un Latvijai saistošos starptautiskos tiesību aktos, nodrošinot piekļuvi valsts iestāžu rīcībā esošiem oficiāliem dokumentiem.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.