Prognozē samazinājumu Latvijas preču eksportā

Vājā ekonomikas attīstība Eiropas Savienībā (ES) nosaka Latvijas preču eksporta apjomu samazinājumu, kas šogad, visticamāk, turpināsies, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada jūnijā liecina, ka preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju samazinājusies par 9,6%, veidojot 1,394 miljardus eiro.

FM norāda, ka šāda preču eksporta vērtība ir mazākā pēdējā gada laikā. Jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem eksporta kritums pastiprinājies, kas kopumā norāda uz to, ka ekonomiskā attīstība galvenajās tirdzniecības partnervalstīs saglabājas vāja.

Atbilstoši "Eurostat" ātrajam novērtējumam, eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī palielinājies par 0,6% salīdzinājumā ar attiecīgo ceturksnī pērn. FM skaidro, ka šādu eirozonas ekonomikas izaugsmi var uzskatīt par vāju, lai veicinātu pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Turklāt tādiem nozīmīgiem Latvijas preču tirdzniecības partneriem kā Igaunijai un Vācijai fiksēts IKP kritums. Savukārt Zviedrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī pieauga vien par 0,1%.

Aktuālākie ES ekonomikas noskaņojuma rādītāji neliecina par mājsaimniecību un uzņēmēju aktivitātes pieaugumu, kas varētu stimulēt ekonomisko aktivitāti. Ekonomikas noskaņojums galvenajos Latvijas preču noieta tirgos - Baltijas, Skandināvijas valstīs un Vācijā - ir pesimistisks.

Vērtējot kopējo ekonomisko noskaņojumu ES pa nozarēm, FM secina, ka situācija pakalpojumu nozarēs ir stabila, tomēr noskaņojums rūpniecībā un būvniecībā, kas ir svarīgākās tieši Latvijas preču eksportētājiem, ES saglabājas pesimistiska. Tas norādot uz to, ka Latvijas preču eksporta kritums visticamāk turpināsies.

Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, FM secina, ka jūnijā eksporta kritums fiksēts lielākajai daļai no eksporta precēm. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica mehānismu un elektroiekārtu preču eksporta samazinājums par 17,5%.

Eksporta struktūra šajā preču grupā esot diezgan diversificēta. FM ieskatā negatīvi vērtējams, ka eksports samazinājies praktiski visām lielākajām preču apakšgrupām, proti telefonu aparātiem, monitoriem un projektoriem, automātiskajām datu apstrādes ierīcēm, mašīnām lauksaimniecības kultūru novākšanai vai kulšanai. Lielākoties augstākminētās preces tiekot reeksportētas, nevis ražotas Latvijā.

Tāpat būtisks eksporta kritums 37,1% apmērā fiksēts satiksmes līdzekļiem, ko negatīvi ietekmēja vieglo automobiļu un gaisa kuģu eksporta samazinājums. Visticamāk, ka abos gadījumos transporta līdzekļu eksportu ietekmēja reeksporta apjomu samazinājums, norāda FM pārstāvji.

Jūnijā eksporta samazinājums fiksēts arī metāliem un to izstrādājumiem 13,6% apmērā. Metāla un to izstrādājumu fiziskais eksporta apjoms gandrīz nav mainījies, bet eksporta vērtības kritumu noteicis tieši cenu samazinājums. Pēdējos mēnešos pasaules tirgū fiksēts cenu kritums gan melnajiem metāliem, gan krāsainajiem metāliem, tādējādi negatīvi ietekmējot arī metāla tirdzniecības vērtību.

Eksporta samazinājums jūnijā tika fiksēts arī ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, plastmasai, kā arī lauksaimniecības un pārtikas precēm, tomēr būtiski mazākā apmērā.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas preču eksporta vērtība bija par 6% jeb 589 miljoniem eiro mazāka nekā pērn attiecīgajā periodā, ko visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums, satiksmes līdzekļu, lauksaimniecības un pārtikas preču, kā arī mehānismu un elektroiekārtu preču eksporta kritums.

Preču ārējās tirdzniecības kontekstā FM atzīmē, ka preču importa vērtības samazinājums par 11,1% šā gada pirmajā pusē bijis vēl straujāks nekā eksporta kritums. Tas pozitīvi ietekmē preču ārējās tirdzniecības bilanci, samazinot deficītu par 719 miljoniem eiro līdz 1,35 miljardiem eiro.