Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosina ietaupīt budžeta līdzekļus, likvidējot valsts kapitālsabiedrību padomes un samazinot to valdes locekļu skaitu.
Kā aģentūru LETA informēja LBAS, arodbiedrības valde nolēmusi aicināt likumdevējus veikt izmaiņas normatīvajos aktos, izvērtējot un likvidējot padomes valstij piederošajās kapitālsabiedrībās, tai skaitā to meitas kapitālsabiedrībās, kā arī augstākās izglītības iestādēs.
Tāpat valde rosina lemt par kapitālsabiedrību valdes locekļu skaita samazināšanu.
"Apgrozījums nevar būt vienīgais kritērijs valstij piederošo kapitālsabiedrību padomju esamībai," norāda LBAS, paužot, ka uz valstij piederošām kapitālsabiedrībām tiek attiecināti atšķirīgi nosacījumi, salīdzinot ar kapitālsabiedrībām ar privāto kapitālu.
LBAS uzskata, ka jāizvērtē arī padomju locekļu ikmēneša atlīdzība. Īpaši tad, ja darbs nav bijis regulārs, bet tāpat tiek saņemta ikmēneša alga.
Vienlaikus LBAS ir pārliecināta - nav pieļaujams, ka vieni un tie paši cilvēki vienlaicīgi ieņem dažādu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatus, it īpaši konkurējošās kapitālsabiedrībās.
Līdztekus arodbiedrība uzskata, ka valsts kapitālsabiedrībām nebūtu nekam jāziedo, bet gan jāmaksā dividendes valstij, lai valsts tās pārdala par labu nepieciešamībai un prioritātēm.
Kapitāldividendes varētu novirzīt tādām budžeta prioritātēm kā izglītība, veselība, iekšlietu, kā arī dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanā iesaistīto darbinieku atalgojuma palielināšanai, tādējādi samazinot valsts izdevumu daļu un ietaupot budžeta līdzekļus, uzskata LBAS.
Vienlaikus arodbiedrība mudina darba devējus izvērtēt izdevumus par precēm un pakalpojumiem, nesamazinot darba slodzi pie nemainīga darba apjoma un atalgojuma.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja 2025.gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu šogad 31.jūlijā.
Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām.
Valdībai paliks tiesības lemt par izņēmumiem, piemēram, par Iekšlietu ministrijas darbinieku algu pielīdzināšanu Aizsardzības ministrijas atalgojumam.