Latvenergo izveidos 108,8 MW vēja jaudas Latvijā jau 2026. gadā

© Kaspars Krafts / F64

AS "Latvenergo" kļuvis par SIA "Laflora Energy" 100 % kapitāla daļu īpašnieku, lai kūdras ražotāja SIA "Laflora" bijušajā kūdras ieguves teritorijā Kaigu purvā Līvbērzes pagastā būvētu vēja elektrostaciju (VES) ar kopējo jaudu 108,8 MW (megavati) un uzsāktu elektroenerģijas ražošanu 2026. gada jūnijā.

SIA "Laflora " uzņēmumam piederošajā zemē ir attīstījis vēja parku SIA "Laflora Energy" sadarbībā ar Latvijas vēja enerģijas uzņēmumu SIA "Windy", kura plānotā uzstādītā jauda būs 108,8 MW, un parku veidos 16 Nordex vēja turbīnas. VES būvniecība notiks SIA "Laflora" vadībā, un to īstenos vēl viens nacionālā kapitāla vadošs uzņēmums - SIA "UPB Nams". Sagaidāmās vēja parka būvniecības izmaksas plānotas 185 milj. EUR apmērā. Pēc parka nodošanas ekspluatācijā paredzams, ka šajā vēja parkā ik gadu tiks saražots vairāk nekā 350G Wh elektroenerģijas, nodrošinot ar elektrību vairāk nekā 160 000 mājsaimniecību. Projekta realizācija būs nozīmīgs zaļās enerģijas palielinājums Latvenergo ģenerācijas portfelim, mazinot Latvijas elektroenerģijas importu.

Līdz būvniecības stadijai sagatavotu vēja elektrostaciju projektu iegāde ir efektīvs risinājums un priekšnoteikums atjaunīgo energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas jaudu straujai attīstīšanai ar mērķi palielināt Latvenergo koncerna vērtību.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: "Latvenergo izaugsmes stratēģijas prioritāšu galvgalī ir gan valstij piederošā koncerna vērtības palielināšana, gan Latvijas mājsaimniecību un biznesa izaugsmes stimulēšana. Un enerģētikas vadošais uzņēmums šos mērķus primāri var nodrošināt ar elektrības ražošanas pamatlīdzekļu vērienīgu palielināšanu".

SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks: "Darījums ar Latvenergo ir nozīmīgs posms Laflora ilgtspējīgas uzņēmējdarbības stratēģijas realizācijā. Atjaunīgā enerģija ir pamatnosacījums Laflora zaļās industriālās zonas izveidē Kaigu purvā, kā mērķi tajā izvirzot aprites ekonomikas un augstas pievienotās vērtības nozaru iesaisti, kas veicina gan zaļo izaugsmi, gan palīdz uzņēmumam un valstij sasniegt mērķus virzībā uz klimatneitralitāti".

Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Viktors Valainis: "Esmu gandarīts par šo projektu no vairākiem aspektiem: pirmkārt, šāda mēroga atjaunīgo resursu elektrostacija pozitīvi jeb lejupvērsti ietekmēs elektrības cenu, otrkārt, šis ir teicams piemērs par resursu izmantošanu, jo vairākas industrijas veido lielisku sinerģiju, un, treškārt - šis VES projekts ir Latvijai tradicionāli industriālā un ekonomiski aktīvā vietā, kur kvalitatīva elektroapgāde ir vitāli svarīga citām biznesa nozarēm."

Projektā tiks uzbūvētas sešpadsmit vēja turbīnas (katras jauda - 6,8 MW) ar maksimālo augstumu 266,5 metri, un pirmo reizi valsts vēsturē daļa vēja staciju torņu tiks izgatavotas uz vietas Latvijā, un tas nodrošinās ievērojamas pievienotās vērtības daļas nonākšanu Latvijas tautsaimniecībā un veicinās tālāku valsts apstrādes rūpniecības attīstību.

Kompānijas Nordex (Vācija) filiāle Latvijā nodrošinās inovatīvu tehnoloģiju, jo turbīnu torņus izbūvēs kombinētā - dzelzsbetona un metāla izpildījumā. Dzelzsbetona torņa posmu ražošana Latvijā pozitīvi ietekmēs vietējo ražošanu, jo nodrošinās 150 jaunu darbavietu iekārtu ražošanu, kā arī 50 darbavietu netieši citos ar ražošanu saistītos pakalpojumos. Nordex partneris SIA "Consolis Latvia" ieguldīs aptuveni 2 miljonus eiro, lai modernizētu esošo rūpnīcu, bez tam par 1,5 miljoniem EUR Nordex piegādās torņu veidnes. Tas dod iespēju Latvijā ražot un nākotnē arī eksportēt nozīmīgus elementus no vēja enerģijas infrastruktūras piegādes ķēdēm. Būtiski, ka hibrīda tehnoloģijas izmantošana, salīdzinot ar tāda paša garuma tērauda torņiem, par gandrīz 40 % samazinās oglekļa pēdas nospiedumu, kas padara projektu par videi draudzīgu salīdzinājumā ar citiem VES risinājumiem.

Latvenergo koncerna mērķis ir attīstīt papildu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā. Šobrīd notiek aktīva saules un vēja elektrostaciju realizācija, un plānojam līdz 2024.gada beigām palielināt savu AER portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām par 1000 MW.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.