Rinkēvičs: Latvija ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam

© Ģirts Ozoliņš/MN

Pasaulē ir būtiski palielināt finansējumu klimata pārmaiņu jomā īpaši tām valstīm, kurām jūru līmeņa celšanās rada vissmagāko slogu, ANO Ģenerālās asamblejas plenārsēdē par jūras līmeņa celšanās radīto eksistenciālo draudu novēršanu uzsvēris Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents uzrunā norādīja, ka neatliekamajam jautājumam par jūras līmeņa celšanos ir jāvelta nedalīta uzmanība. Viņaprāt, tas ir globāls izaicinājums, taču zemieņu un Mazo salu jaunattīstības valstīm - pat izdzīvošanas jautājums.

Viņš pauda, ka ir svarīgi atbalstīt valstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas, pielāgošanās un noturības centienus.

"Mums ir jāveicina Antigvas un Barbudas Mazo salu jaunattīstības valstu programmas īstenošana. Mums ir jāpanāk ilgtspējīga attīstība. Tas ir mūsu visu interesēs," sacīja prezidents, piebilstot, ka tāda ir arī Nākotnes samita apņemšanās - izaicinājumu pilnajā pasaulē atbalstīt ikvienu jebkurā pasaules vietā.

Prezidents atgādināja, ka Latvija ir veikusi iemaksas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Centrālā ārkārtējās reaģēšanas fondā un atbalstīs ANO Zaudējumu un postījumu fondu.

Līdztekus viņš atzīmēja, ka Latvija ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un Latvija ir 13. vietā pasaulē Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. "Latvija ir gatava dalīties pieredzē par to, kā veidot digitalizētu rīcību klimata jomā," pauda Rinkēvičs.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija cieši seko līdzi jūras līmeņa celšanās juridiskajiem aspektiem, atzīmējot, ka tas izriet no Latvijas īpašās vēsturiskās pieredzes saistībā ar valsts nepārtrauktību.

Tāpat prezidents atzīmēja, ka Latvija atzinīgi vērtē Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla konsultatīvo atzinumu par valstu pienākumiem novērst jūras piesārņojumu, paužot, ka valsts arī turpmāk iesaistīsies šajos procesos klimata pārmaiņu jomā. "Mēs turpināsim sekot līdzi Starptautisko tiesību komisijas darbam par jūras līmeņa celšanos saistībā ar starptautiskajām tiesībām," atklāja Rinkēvičs.

Viņš akcentēja, ka klimata pārmaiņas nenoliedzami apdraud mieru un drošību pasaulē, un ANO Drošības padomei, prezidenta ieskatā, ir jārisina šī problēma. "Latvija turpinās aktualizēt šo jautājumu, ja 2025. gadā tiks ievēlēta Drošības padomē," pauda Rinkēvičs.

Kā vēstīts, Rinkēvičs šonedēļ piedalās ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijā Ņujorkā ASV.

Latvijā

Speciālos avio līgumreisus valsts amatpersonas varēs izmantot gan ārkārtas situācijās vai izņēmuma stāvoklī, gan gadījumos, kad regulārie komercreisi ir jāgaida ilgāk par 12 stundām pirms vai pēc apmeklējamā pasākuma, paredz Valsts kancelejas (VK) izstrādātie grozījumi regulējumā par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Svarīgākais