Sliežu ceļa izbūvi savienojumam ar Rīgas lidostu varētu īstenot "Latvijas dzelzceļš", ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).
Viņš norādīja, lai "Rail Baltica" projekta ietvaros varētu no Rīgas Centrālās stacijas nokļūt Rīgas lidostā, ir nepieciešams izbūvēt uzbērumu 3,7 kilometru garumā.
"Mēs te runājam par 3,7 kilometrus garu uzbēruma daļu no Imantas līdz Rīgas lidostai, kas jebkurā gadījumā ir daļa no "Rail Baltica" projekta," sacīja Briškens, piebilstot, ka minētais uzbērums tiks veidots diviem sliežu ceļiem.
Tāpat ministrs pauda, ka šo "Rail Baltica" infrastruktūru var izmantot, lai, iespējams, jau 2028. gadā, krietni pirms Rīgu sasniegs "Rail Baltica", būtu iespējams uz Rīgas lidostu aizbraukt ar vilcienu.
"Ņemot vērā, ka infrastruktūra ir gatava, vismaz šis uzbērums, kāpēc vēl kādu laiku pirms mēs tur uzliekam "Rail Baltica" sliedes, vienā no sliežu klātnēm neuzlikt platās sliedes. No saimnieciskās perspektīvas tas dotu pasažieriem iespēju jau vairākus gadus pirms "Rail Baltica" ar vilcienu nokļūt lidostā," teic Briškens.
Ministrs arī atzīmēja, ka pēc tam ir iespējams blakus likt vienu Eiropas platuma sliežu ceļu vai kombinēt šos divus sliežu ceļus.
"Ja mēs redzēsim, ka šis 1520 milimetru (mm) savienojums labi darbojas mūsu esošajā dzelzceļa sistēmā, iespējams, ka tas nav jāņem nost, bet paralēli var uzlikt 1435 mm jeb Eiropas platuma sliedes," sacīja Briškens, uzsverot, ka nekādā gadījumā neatbalstīs variantu, ka šajā posmā varētu nemaz nelikt Eiropas platuma sliedes.
Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība neatbalsta 1520 mm platuma sliežu ceļu veidošanu, taču šajā gadījumā būs nepieciešams attiecīgajā 3,7 kilometru posmā par saviem līdzekļiem izbūvēt gulšņu infrastruktūru, stiprinājumus un sliežu profilu. "Ja šī programma (..) ir vairāk nekā 400 miljonus eiro vērta, tad šī sliežu komponente ir mazāk nekā 1% - te mēs runājam par gulšņu infrastruktūru, stiprinājumiem un sliežu profiliem 3,7 kilometru garumā. Tā ir ārkārtīgi neliela daļa no kopējām investīcijām, ar ko, visticamāk, "Latvijas dzelzceļš" pats varētu tikt galā," teica Briškens.
Jau vēstīts, ka Satiksmes ministrija (SM) valdībai "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā piedāvās tehnisko risinājumu, kas paredz koncentrēties uz "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu, lai savienotu Latviju ar Igauniju un Lietuvu, kā arī savienojumu no Misas virzienā uz Rīgas lidostu, bet pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts nodot ekspluatācijā abas Rīgas starptautiskās stacijas, savienojot tās ar esošo dzelzceļa infrastruktūru.
Tāpat ziņots, ka Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024. gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.