Muitas kriminālpārvaldes priekšniekam aizliedz sniegt interviju "Neatkarīgajai"

© f64

Pagājušajā nedēļā Neatkarīgā vēlējās intervēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Marjanu Buriju par vairākiem aktuāliem kontrabandas apkarošanas jautājumiem.

Vaicājot VID Sabiedrisko attiecību daļai par iespējām intervēt M. Buriju, saņēmu dīvainu atbildi: «M. Burijs šobrīd nav pilnvarots sniegt intervijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par jūs interesējošiem jautājumiem. Šobrīd nav iespējams prognozēt, cik ilgi šāda situācija saglabāsies.»

Sazinājos ar pašu M. Buriju, un viņš piekrita sniegt interviju. Saskaņojām tikšanās laiku un vietu – M. Burija kabinetu Muitas kriminālpārvaldē. Taču, kad, kā norunāts, ierados, valsts galvenais kontrabandas apkarotājs atvainojās, sakot, ka tomēr nevar sniegt interviju, jo VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova nav devusi saskaņojumu šādai intervijai.

«Nedeva saskaņojumu» un «nav pilnvarots» nozīmē, ka priekšniecība M. Burijam ir aizliegusi runāt ar plašsaziņas līdzekļiem, līdz ar to rodas jautājums: Kas notiek VID? Kādās ierēdņu, struktūrvienību un politiskās intrigās ierauta šī iestāde, kurai pašreizējā skumjajā valsts tautsaimniecības un finanšu situācijā ir tik daudz uzdevumu?

Acīmredzot aizliegums runāt varētu būt saistīts ar M. Burija pēdējā laika publiskajiem izteikumiem un nostāšanos pret VID ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā un Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa plāniem apjomīgi reorganizēt un faktiski likvidēt Muitas kriminālpārvaldi. Aprīlī M. Burijs aģentūrai LETA izteica bažas par «iespējamiem risinājumiem, kurus šobrīd apsver atsevišķas amatpersonas, iespējams, ar tādu kā motivāciju par valsts resursu taupīšanu, budžeta konsolidāciju, taču šo apsvērumu rezultātā pastāv reāla iespēja, ka tiks pieņemti lēmumi, kas novedīs muitas dienestu pie nespējas efektīvi apkarot kontrabandu». Šim M. Burija viedoklim publiski pievienojās arī vairāk nekā 120 Muitas kriminālpārvaldes darbinieku, valsts augstākajām amatpersonām adresētā atklātajā vēstulē paziņojot, ka T. Kravaļa ieceru realizēšana faktiski «sagraus pārvaldes līdzšinējo organizatorisko struktūru un tās izlūkošanas, izmeklēšanas un kontroles sistēmu», kā rezultātā «tiks būtiski ietekmēta VID muitas dienestam uzticēto uzdevumu sekmīga īstenošana muitas likumpārkāpumu atklāšanas un novēršanas jomā, tajā skaitā – valsts ēnu ekonomikas samazināšanas plāna, kā arī 2010. gadā uzsāktā un šogad turpinātā tiesību aizsardzības iestāžu Rīcības plāna akcīzes preču kontrabandas un nelikumīgas aprites ierobežošanā īstenošana».

Muitas kriminālpārvaldes darbinieku iebildumi bija tik nopietni, ka aprīļa beigās pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska sasaukta sapulce, kurā T. Kravaļa iecerētās izmaiņas tika piebremzētas. Tomēr diezin vai T. Kravalis liksies mierā, un ir zināms, ka joprojām tiek plānots Muitas kriminālpārvaldi likvidēt vai arī atstāt tai tikai nelielu daļu no tās pašreizējām funkcijām. Aizliegums M. Burijam sniegt intervijas tad acīmredzot varētu būt saistīts ar vēlmi liegt iespēju likvidācijas pretiniekam izklāstīt savus argumentus un publiski protestēt.

Šī nav pirmā reize vēsturē, kad mēģina likvidēt Muitas kriminālpārvaldi. Kad finanšu ministrs bija Einars Repše, VID ģenerāldirektors – Dzintars Jakāns un Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks – Vladimirs Vaškevičs, E. Repše sāka vērienīgas reformas, kurās viens no virzieniem bija likvidēt Muitas kriminālpārvaldi. E. Repšes īstais mērķis acīmredzams bija izstumt no amata Dz. Jakānu, un visas reformas bija tikai instrumenti ministra rokās. Kad Dz. Jakāns amatu zaudēja, E. Repšes sapnis bija īstenojies, tāpēc viņš nomierinājās un Muitas kriminālpārvaldi vairs likvidēt negrasījās.

Iespējams, agrāko un arī tagadējo Muitas kriminālpārvaldes likvidācijas centienu pamatā ir kādas politiskas intrigas – Vienotības vēlme pilnībā pakļaut VID struktūras, varbūt Muitas kriminālpārvaldes darbinieki ir nodarījuši kādu gaužu sāpi kādiem kontrabandistiem, kas īpaši mīļi valdošās partijas politiķiem vai sponsoriem. Lai vai kā, ir vērojams, ka atkal ir konflikts. Bet pārmērīga konfliktēšana šajā fiskālās konsolidācijas pasākumu laikmetā nav nekas labs.

Latvijā

Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē piektdien, 27. septembrī, un sestdien, 28. septembrī, būs pazemināts ūdenslīmenis, aģentūrai LETA pavēstīja AS "Latvenergo" pārstāvji. Pakāpeniska ūdenskrātuves līmeņa pazemināšana sāksies no 26. septembra.

Svarīgākais