Uzziņai: kā kiberuzbrucēji, izmantojot mākslīgo intelektu, cenšas apkrāpt cilvēkus?

© unsplash.com

Kiberuzbrucēji arvien vairāk uzbrukumiem sāk izmantot mākslīgā intelekta rīkus, ceturtdien kiberdrošības biznesa forumā "CyberShield" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins.

Viņš norādīja, ka uzbrucējiem nav morālu ierobežojumu, viņi nepakļaujas mākslīgā intelekta rīku regulēšanas prasībām.

Tostarp populārākais mākslīgā intelekta rīku pielietojums ir personalizētiem pikšķerēšanas uzbrukumiem. Mākslīgais intelekts kiberuzbrukumos tiek izmantots arī koda ģenerēšanai, mākslīgā intelekta vadītas ļaunatūras izveidei. Tiek veidotas arī mākslīgā intelekta ģenerētas viltus identifikācijas dažādu sliekšņu apiešanai, kā arī uzbrucēji izmanto mākslīgo intelektu dažādu ievainojamību skenēšanai un koda izmaiņu skenēšanai.

Vienlaikus Ņikitins uzsvēra, ka pašreiz pikšķerēšana kļūst daudz izsmalcinātāka - ja kādreiz bija jāatšķir, vai kāds ir Nigērijas princis, tad pašreiz noziedznieki uzdodas, piemēram, par "Smart-ID" pārstāvjiem.

Tāpat arī Ņikitins uzsvēra, ka kiberuzbrucējiem ir savi mākslīgā intelekta rīki, piemēram "WormGPT", kas parādījās jau 2021.gadā. Šim rīkam nav nekādu ierobežojumu - tas var ģenerēt ļaunatūras kodu, efektīvas pikšķerēšanas vēstules, kā arī citas darbības, ko nevar "ChatGPT".

Lai pasargātu uzņēmumus, ir jāsāk ar personāla apmācību, skaidrojot, piemēram, kā atpazīt pikšķerēšanu. Tāpat arī atbildība par drošību jāuztic programmētājiem, tomēr ir būtiska arī spēcīga informācijas tehnoloģiju (IT) drošības komanda, kas aprīkota ar atbilstošiem rīkiem, lai cīnītos ar uzbrukumiem mākslīgā intelekta laikmetā, teica "Tet" pārstāvis.

Savukārt, uzsverot pozitīvas mākslīgā intelekta pielietojuma iespējas, Ņikitins sacīja, ka nākamajos piecos gados turpināsies mākslīgā intelekta asistentu un kolēģu attīstība, kā arī mākslīgā intelekta apkalpošana. Tāpat mākslīgais intelekts tiks pielietots pašbraucošos transportlīdzekļos, kā arī dažādu robotu izveidē.

Viņš piebilda, ka mākslīgā intelekta izmantošana uzņēmumos palielinās, tomēr pašreiz mazākais mākslīgā intelekta pielietojums ir mazajos uzņēmumos.

Latvijā

Centrālo vēlēšanu komisiju pēdējos pāris gados piemeklējuši vairāki satricinājumi. Pret iepriekšējo vadību notiek izmeklēšana, tāpat pārtraukta sadarbība ar uzņēmumu, kas nodrošināja vēlēšanu datorsistēmas daudzu gadu garumā. Tagad CVK piedāvā jaunu vēlēšanu biļetenu dizainu un atzīst, ka līdzšinējais radījis krāpšanās riskus, vēsta raidījums “Nekā personīga”.