Veselības datu digitalizācijas sistēmas uzlabošanai plānots novirzīt 25 miljonu eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais noteikumu projekts.
Kopējais projekta plānotais finansējums ir 25,13 miljoni eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 21,36 miljonu eiro apmērā un valsts budžeta finansējums 3,77 miljonu eiro apmērā.
Par šo summu VM solās veicināt digitālu veselības nozares datu pieejamību veselības aprūpes un valsts pārvaldes pakalpojumus, attīstot valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumus un pakalpojumus veselības nozarē.
Kā norāda VM, digitālos veselības pakalpojumus izmanto 77% interneta lietotāju Latvijā, pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Digitālo publisko pakalpojumu pieejamības jomā Latvija pārspēj ES vidējo līmeni. Tas novērojams attiecībā pret aizpildītajām digitālajām veidlapām, pārredzamību, lietotāju atbalstu un mobilitāti, kā arī piekļuvi e-veselības ierakstiem.
Vienlaikus Digitālās dekādes 2023.gada ziņojumā par Latviju iekļauts Eiropas Komisijas ieteikums turpināt paātrināt centienus digitalizēt publiskos pakalpojumus un attīstīt digitālos publiskos pakalpojumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Ministrija skaidro, ka veselības nozares datu telpu veido gan ārstniecības iestāžu radītie pacientu veselības dati, gan aptieku radītie dati par izsniegtajiem medikamentiem, kas tiek apstrādāti ārstniecības iestāžu un aptieku informācijas sistēmās un daļa nodota arī e-veselības sistēmai. Dati tiek uzkrāti vairākās veselības nozares valsts informācijas sistēmās. Kopā septiņu VM iestāžu pārziņā ir 19 valsts informācijas sistēmas un septiņi reģistri. Būtiskākās problēmas, kas konstatētas veselības datu digitalizācijā, ir sadrumstalota vide un pārvaldība, kā arī vienotu datu standartu un koplietošanas neesamība.
Kā norāda VM, digitālā veselība ir ne tikai instruments, kas ievieš izmaiņas komunikācijas procesā, bet arī piedāvā jaunus un inovatīvus risinājumus veselības nozarē, veselības stāvokļa monitoringā, nodrošinot lielāku un savlaicīgāku datu apmaiņu, kā arī lielāku indivīda iesaisti, tādējādi sekmējot lielāku uzticēšanos sniegtajiem pakalpojumiem.
Plānots, ka pasākumu īstenošanas rezultātā palielināsies e-veselības pakalpojuma lietotāju skaits. Pasākuma īstenotājs būs "Latvijas digitālais centrs", kā arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC).
Abās projekta atlases kārtās finansējumu saņems BMC, Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, "Latvijas Digitālās veselības centrs", Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības inspekcija.
Plānots, ka BMC veiks vienotas valsts iedzīvotāju genoma datu bāzes sistēmas izveidošanas un papildināšanas. Tāpat centrs strādās pie tā, lai informācija par konkrētās personas genoma sekvenci būtu pieejama Valsts iedzīvotāju genoma datu informācijas sistēmā.
Pārējie finansējuma saņēmēji veiks ieguldījumus to pārziņā esošajās valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumos un pakalpojumos veselības nozarē.
Pirmajā kārtā paredzēts radīt digitālos risinājumus pacientiem, medicīnas personālam, ārstniecības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un citām. Projekta īstenošanas personāla galvenie uzdevumi ir saistīti ar kvalitatīva iepirkuma nodrošināšanu IKT risinājumu pieņemšanu pēc iepirkumā definēto darbu izpildes.
Otrajā kārtā ir paredzēta IKT koordinēšana un pārvaldība, kā arī mācību, informatīvo un publicitātes pasākumu rīkošana. Vienlaikus iecerēts izstrādāt metodiskos materiālus, vadlīnijas un detalizētu prasību izstrādi veselības aprūpes IKT risinājumu ieviešanai.
Pasākuma īstenošanas termiņš ir saskaņā ar vienošanos, bet ne ilgāk kā līdz 2029.gada 31.decembrim.