Ašeradens: Latvijas valsts fondēto pensiju sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijas valsts fondēto pensiju sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš norādīja, ka 17 gadu laikā ieguldījumi valsts fondēto pensiju sistēmā ir nopelnījuši tikai 4%, kas liecina, ka sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi. "Ja 17 gadu laikā bankas spēj nopelnīt 4%, man šķiet, ka kaut kas tur nav īsti kārtībā," sacīja finanšu ministrs.

Jautāts, vai ir plānots pilnībā pārskatīt valsts fondēto pensiju sistēmu, Ašeradens atbildēja noliedzoši. "Nē, man nav šāda plāna, bet attiecībā uz to, kādā veidā tiek noteiktas bankām jeb pārvaldniekiem viņu procentu likmes, jā, pilnīgi noteikti," sacīja finanšu ministrs.

Ašeradens arī uzsvēra, ka līdzekļu pārvaldniekiem ir jābūt ieinteresētiem pensiju kapitāla pieaugumā.

"Manuprāt, šī sistēma īsti labi nestrādā. Skaidrs, ka ir jāskatās, kas tur jālabo. Četru gadu laikā mēģināsim to savest kārtībā," sacīja Ašeradens.

Jau vēstīts, ka valdība 8.oktobrī atbalstīja Labklājības ministrijas sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.

Ministrija anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.

Tāpat likumprojekta anotācijā uzsvērts, ka 2023.gadā 18 418 valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki pārtrauca dalību pensiju otrajā līmenī saistībā ar valsts vecuma pensijas pieprasīšanu. Šo personu vidējais dalības ilgums pensiju otrajā līmenī bija 17,3 gadi un dalības laikā vidēji uz vienu dalībnieku iemaksāti 5156,27 eiro, uzkrātajam pensijas kapitālam veidojot vidēji 5360,75 eiro. Tādējādi visā valsts fondēto pensiju sistēmas dalības laikā pensijas kapitāls palielinājies par 4%.

Par izmaiņām likumā vēl būs jālemj Saeimai.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.