VK: Atteikšanās no komandējumu dienas naudas piemaksas attieksies uz visām ministrijām

© Dmitrijs Suļžics / F64

Valsts kancelejas (VK) izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas paredz atteikties no komandējumu dienas naudas piemaksas, ja tiks pieņemti valdībā, attieksies uz visām ministrijām, aģentūra LETA noskaidroja VK.

Kā norāda kancelejā, konkrētas summas paredzamajiem ietaupījumiem šobrīd nav rēķinātas, taču paredzētie grozījumi MK noteikumos ir vērsti uz to, lai samazinātu izmaksas valsts pārvaldē.

Informācija Valsts kases mājaslapā pieejamajās 2024.gada pamatbudžeta tāmēs liecina, ka Aizsardzības ministrijas ārvalstu mācību, darba un dienesta komandējumu, darba braucienu finanses 2024.gadā bija 1,196 miljoni eiro, Ārlietu ministrijas - 2,708 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijas - 389 682 eiro, Finanšu ministrijas - 492 336 eiro, Iekšlietu ministrijas - 187 551 eiro, Izglītības un zinātnes ministrijas - 349 077 eiro, Zemkopības ministrijas - 379 356 eiro, Satiksmes ministrijas - 416 015 eiro, Labklājības ministrijas - 214 733 eiro, Tieslietu ministrijas - 444 708 eiro, Klimata un enerģētikas ministrijas - 344 457 eiro, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas - 623 816 eiro, Kultūras ministrijas - 115 005 eiro, Veselības ministrijas - 208 021 eiro.

Noteikumu anotācijā norādīts, ka spēkā esošie MK noteikumi paredz papildu piemaksas pie dienas naudas dažādām amatpersonām, kuras dodas komandējumos uz ārvalstīm. Atkarībā no amata, pienākumiem un komandējuma mērķa, šīs piemaksas var sasniegt līdz pat 30% no dienas naudas normas, skaidro VK.

Kā norāda kancelejā, šāda kārtība ieviesta ar mērķi segt papildu izmaksas, kas var rasties, veicot diplomātiskus un reprezentatīvus uzdevumus ārvalstīs. VK skaidro, ka papildu piemaksu sistēma ir sarežģīta un rada nevienlīdzību starp dažādām amatpersonām, jo piemaksas tiek noteiktas atšķirīgos apmēros, bet ne vienmēr objektīvi atspoguļo faktisko izdevumu nepieciešamību.

Tāpat VK norāda, ka papildu piemaksu piešķiršana prasa papildu administratīvos resursus gan lēmumu pieņemšanā, gan uzraudzībā, radot slogu iestādēm un potenciāli palielinot kļūdu un interpretācijas iespējamību.

Līdztekus VK atzīmē, ka dažādu piemaksu veidi var radīt grūtības finanšu pārskatāmībā un plānošanā, jo esot grūti iepriekš paredzēt piemaksu izmaksu apmēru un nepieciešamību, kas var ietekmēt valsts budžeta efektivitāti. Tāpat sabiedrībā var rasties negatīva uztvere par papildu piemaksām pie dienas naudas augsta līmeņa amatpersonām, jo tas var tikt uzskatīts par pārmērīgu privilēģiju, kas nav pamatota ar detalizētām komandējuma izmaksām.

Jau ziņots, ka no 30.septembra līdz 13.oktobrim tiesību aktu portālā sabiedrība varēja sniegt savus priekšlikumus un komentārus par grozījumu projektu.

Kā norāda VK, pēc sabiedrības līdzdalības posma noslēgšanās grozījumu projekts tiks nodots atzinumu sniegšanai ministrijām ar termiņu desmit dienas, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei.

Latvijā

Sestdien Daugavpils Universitātē, klātesot ap 270 cilvēkiem, nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", kuras valdē ievēlēts pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušais "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs un sabiedriskā aktīviste Anna Nariškina, kura 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta.