"Esmu tiešām pārsteigts." Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā kritizē notiekošo ar "Rail Baltica"

© Dmitrijs Suļžics/MN

Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess ir neizpratnē, kāpēc joprojām kaut daļēji nav izbūvēti "Rail Baltica" sliežu ceļi, kas ir vissvarīgākais projekta posms no militārā viedokļa, jo vajadzības gadījumā ļautu NATO spēkiem iespējami ātri ierasties Baltijas valstīs.

"Būtu taču jāapzinās vajadzība ar to pasteigties. Esmu tiešām pārsteigts, ka "Rail Baltica" joprojām nav pabeigts. Daļa šī projekta jau varēja būt realizēta, un no militārā skatupunkta svarīgā daļa ir paši sliežu ceļi - izbūvējiet taču tos pirmos," uzsvēra atvaļinātais ģenerālleitnants Hodžess.

"Pēc tam varam uztraukties par skaistām dzelzceļa stacijām, bet tā nav prioritāte. Prioritāte ir nodrošināt NATO spēkiem spēju iespējami ātri pārvietoties, iespējami ātri ierasties Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tieciet vispirms ar to galā," viņš mudināja.

Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā norādīja, ka pēdējos gados situācija loģistikas jomā Eiropā ir uzlabojusies, tomēr "spēku pārvietošana īsā laikā, piemēram, no Bavārijas uz Lietuvu, joprojām ir izaicinājums".

Eiropas valstu gatavību reaģēt uz potenciālajiem izaicinājumiem Hodžess novērtēja kā ceļojumu, kurā mēs vēl neesam ne tuvu savam mērķim.

"Protams, ir izdarīts ļoti daudz, salīdzinot ar situāciju pirms diviem vai četriem gadiem. Tomēr mums joprojām nav pietiekami daudz munīcijas, nav pietiekamas pretgaisa aizsardzības un joprojām ir nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai pārsviestu spēkus no vienas vietas uz otru. Tie visi ir svarīgi faktori," drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā aģentūrai LETA norādīja Hodžess.

Viņš uzsvēra, ka ir jāturpina mācības, lai saprastu, kādi vēl uzlabojumi ir jāveic.

"Katram Latvijas karavīram ir jāzina, kur viņam būtu jādodas atbilstoši karadarbības plāniem. Beidzot esam saņēmuši plānošanas apstiprinājumu, un drīzumā Latvija saņems detalizētus plānus tās daļai NATO kopējā aizsardzībā. Kad tie būs saņemti, tad šīs darbības būs jānoslīpē," sacīja atvaļinātais ģenerālis.

Jautāts, vai cilvēki Latvijā šobrīd var justies drošāk nekā pirms diviem gadiem, Hodžess norādīja, ka militāra iebrukuma draudi pastāv vienmēr, pirms diviem gadiem cilvēki tiem vienkārši neticēja.

"Domāju, ka tagad varat justies drošāk. Pirmkārt, NATO ir uzlabojusi plānošanu, ir ievērojami nostiprināta komandstruktūra, aliansē tagad ir Somija un Zviedrija, šeit kaujas gatavībā atrodas kanādiešu vadītā kaujas grupa. Pašai Latvijai ir labi, smagi strādājoši virsnieki, un jūsu Aizsardzības ministrija ir spērusi visus pareizos soļus," izteicās Hodžess.

Viņš uzsvēra, ka pēc Somijas un Zviedrijas uzņemšanas NATO ir kļuvis daudz vieglāk panākt drošību Baltijas jūrā un Latvijai, Lietuvai un Igaunijai aiz muguras ir draudzīgi ūdeņi.

"Pateicoties Ukrainai, Krievijas bruņotie spēki ir smagi cietuši. Tomēr, ja nu ASV pagrieztu Eiropai muguru, bet pati Eiropa nespētu būt vienota, tad trīs četru gadu laikā Krievija spētu atjaunoties. Mums ir jātur pēda uz viņu kakla," norādīja Bens Hodžess.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.