Nākamo piecu gadu laikā veselības nozares digitālo sistēmu uzlabošanā tiek plānoti ap 27 miljonu eiro ieguldījumi, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē informēja Veselības ministrijas (VM) Valsts sekretāra vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode.
Pēc Balodes sniegtās informācijas, plānots, ka līdz 2029.gadam veselības nozares datu reģistra izveidē privātajam sektoram kopumā pieejamais finansējums būs aptuveni 10 miljoni eiro, savukārt pacientu veselības aprūpes digitalizācijas risinājumiem plānotais finansējums līdz 2028.gadam būs ap 17,2 miljoni eiro.
Finansējums paredzēts Nacionālā veselības dienesta (NVD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC), Veselības inspekcijas (VI), kā arī Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra (VTMC) privātā sektora, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu digitālo risinājumu izstrādei.
Plānots, ka no nākamā gada līdz šim NVD pārraudzībā esošos veselības datu blokus, kā e-nosūtījumu funkciju, e-receptes, elektronisko vēža karti un citas e-veselības funkcijas no nākamā gada pārņems "Latvijas Digitālās veselības centrs" (LDVC).
Balode minēja, ka pašlaik veselības resora elektroniskie dati ir sadrumstaloti un nepilnīgi pieejami, tāpēc VM cer, ka LDVC veicinās labāku datu pārvaldību un analīzi, standartu izstrādi, projektu koordinēšanu. Galvenokārt datu reģistra attīstībā plānots veicināt iestāžu ciešāku sadarbību, lai neveidotos sadrumstalotība datu nodošanā no vienas iestādes citai.
Iecerēts veidot NVD vienoto veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmu, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu, vienoto vakcinācijas tīkla informācijas sistēmu, tostarp stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmu un veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi.
Tāpat NVD līdz 2027.gadam par 6,5 miljoniem eiro plāno attīstīt elektronisko veselības karti, kā arī pilnveidot e-receptes un e-paraksta sistēmu. Vienlaikus būtiski uzlabojumi paredzēti pakalpojumu rindu samazināšanā, darot iespējamu atcelt dubultos pierakstus.
Savukārt NMPD plānots izstrādāt elektronisku dispečerizācijas risinājumu sadarbībā ar citām 112 veselības nozares informācijas sistēmām. Līdztekus paredzēts ieviest arī SPKC nāves cēloņu datu bāzi, tam atvēlot ap 1,5 miljonus eiro, kā arī turpināt darbu pie vienotas digitālās epidemioloģiskās sistēmas. Tajā iedzīvotāji varēšot aizpildīt Covid-19 pašdeklarēšanās anketu.
Valsts ieplānojusi veidot arī jaunu skrīninga reģistru par 1,2 miljoniem. Jaunajā skrīninga reģistrā paredzēts izsūtīt uzaicinājumus uz pārbaudēm, veikt pacientu apziņošanu, kā arī nodrošināt pēcskrīninga pakalpojumus un datu analīzi. Paredzēts, ka jaunajā vēža statistikas datubāzē tiks apkopoti dati par ļaundabīgo audzēju skaitu pa reģioniem, dzimumiem un vecuma grupām, kā arī stadijām.
Par 3 miljoniem eiro iecerēts ieviest jaunu VI vienoto veselības nozares speciālistu reģistru, kurā būtu pieejami "pilnīgi, precīzi un aktuāli dati par veselības nozarē praktizējošiem speciālistiem, to izglītību, tālākizglītības pasākumiem un faktisko noslodzi", tādējādi pastiprinot VI digitālo lomu, informēja VM.
Kā atzīmēja Balode, jaunās digitālās sistēmas izveidē būs "cīņa ar cilvēkresursiem". Jaunajā projektā plānoti mākslīgā intelekta uzraudzīšanas mehānismi, un būtiski pievērst uzmanību arī potenciāliem kiberdrošības apdraudējumiem, piebilda Balode.
Savukārt NVD direktors Aivis Kasparāns sacīja, ka jaunās digitalizācijas sistēmas mērķis ir budžeta līdzekļu efektīva pārvaldīšana, tāpat arī viņš uzsvēra, ka arī maksas pakalpojumu sektoram, tostarp laboratorijām būs jāsniedz medicīniskie dati elektroniski.
Viņš uzsvēra, ka pašlaik notiek aktīvs darbs pie tā, lai par visiem slimnīcā pieejamajiem pakalpojumiem būtu pieejama informācija elektroniski.
Līdz gada beigām plānots ieviest vienotā pieraksta pirmo kārtu, kur dati vienuviet jau būtu apkopoti no lielākajām ārstniecības iestādēm. Savukārt līdz 2025.gada pirmajam ceturksnim plānots, ka visām ārstniecības iestādēm būs jāveic datu iesūtīšana jaunajā E-veselības sistēmā.
Pašlaik par jau 20% hospitalizācijas gadījumu jau tiek iesniegts izraksts. NVD informēja, ka no nākamā gada aprīļa sāksies pirmais ārstniecības iestāžu pārejais periods - tām būs vienuviet jāsāk iesniegt visu laboratoriju veikto aktuālo un vēsturisko izmeklējumu rezultāti, lai vienkopus tie būtu pieejami ārstiem un pacientiem. Savukārt no nākamā gada septembra šis pārejas process jau būs obligāts, informēja Kasparāns.
Paplašinot e-nosūtījumu funkcionaitāti, plānots nodrošināt iespēju rezervēt individuālu nosūtījumu ambulatorā un stacionārā pakalpojuma saņemšanai, lai tālāk varētu strādāt arī pie vienota pieraksta ieviešanas. Savukārt līdz 2029.gadam plānots izstrādāt tālākās vienotā pieraksta kārtas, tostarp izveidot veselības bibliotēku un personalizētās medicīnas un profilakses sadaļu.
Ir gadījumi, kad joprojām tiek konstatēts, ka ārstniecības iestādes ir falsificējušas pakalpojumus, ko pacients nemaz nav saņēmis. Lai risinātu šādas situācijas, jāuzlabo ne vien e-pakalpojums "Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi", bet arī pašiem pacientiem aktīvāk jāziņo par šādiem gadījumiem.
Tāpat Kasparāns informēja arī par e-recepšu pārrobežu datu apmaiņu. Apmaiņa ar receptēm un ar veselības pamatdatiem pašlaik notiek ar Lietuvu un Poliju. Tāpat uzsākta sadarbība arī ar Somiju un Nīderlandi. Lai gan datu apmaiņas apjoms nav liels, pašlaik vislielākā apmaiņa notiek ar Igauniju, kā arī Spāniju vasaras periodā, kas saistāms ar to, ka Spānija ir iecienīts tūrisma galamērķis, skaidroja Kasparāns.
Nākotnē sadarbības tīklu plānots paplašināt.
Apkopojot plānus, Kasparāns norādīja, ka jaunā veselības portāla izstrādē pašlaik tiek strādāts pie prototipa kārtas, un jau novembra otrajā pusē tas tiks prezentēts arī publiski.
Plānoto finansējumu jaunajai veselības digitalizācijas sistēmai veidos Eiropas Reģionālo Attīstības fondu, tostarp arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī VM finansējums.
Jau vēstīts, ka kopš 1.oktobra LDVC īsteno e-veselības sistēmas pārziņa funkcijas.
Centra uzdevums ir pārvaldīt veselības nozares digitalizāciju, radīt un uzturēt digitālās veselības pakalpojumus, kā arī nodrošināt veselības aprūpes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras darbu. Pakāpeniski līdz 2027.gadam plānots reorganizēt arī pārējo VM resora pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu un datubāžu iestāžu tehnisko uzturēšanu.