Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola apkopot visu iesaistīto pušu redzējumu par centralizētajiem eksāmeniem līdz decembra sākumam, aģentūru LETA informēja IZM Komunikācijas nodaļā.
Piektdien notika IZM iniciēta tikšanās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju federācijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Skolotāju asociācijas, augstskolu un skolu pārstāvjiem un vadītājiem, lai kopīgi pārrunātu centralizēto eksāmenu rezultātus, to tālāko pilnveidi un ilgtermiņa mērķi valstī.
IZM norāda, ka tikšanās ir turpinājums diskusijai, kas aizsākās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Tikšanās laikā IZM uzklausīja visu iesaistīto pušu redzējumu un viedokļus par eksāmenu saturu un valsts pārbaudes darbiem. Tika arī pārrunāts, vai eksāmenu un pārbaudes darbu skaits 9. un 12.klasēs būtu palielināms vai samazināms.
Lai rastu labāko risinājumu visām iesaistītajām pusēm - skolēniem, skolām, augstskolām, darba devējiem, sarunas tiks turpinātas 6.decembrī, kad tiks apkopots visu iesaistīto pušu redzējums par centralizētajiem eksāmeniem.
Diskusija par centralizēto eksāmenu un valsts pārbaudes darbu pilnveidi neietekmēs 2024./2025. mācību gada pārbaudes darbu norisi. Šajā mācību gadā centralizētie eksāmeni un valsts pārbaudes darbi notiks kā plānots līdz šim.
Kā ziņots, šomēnes Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē IZM piedāvāja samazināt centralizēto eksāmenu skaitu pamatskolā un vidusskolā.
Patlaban 9.klases absolventiem ir jākārto eksāmeni latviešu valodā, matemātikā un kādā no trim svešvalodām. Tāpat no 2026./2027.mācību gada skolēniem, beidzot 9.klasi, būs jākārto starpdisciplinārs valsts pārbaudes darbs par sociālās un pilsoniskās, dabaszinātņu un tehnoloģiju mācību jomās apgūto.
IZM tagad piedāvā atteikties no eksāmena svešvalodā vērtēšanas centralizēti. Skaidrojot šādu piedāvājumu, ministrijas pārstāvji pauda, ka latviešu valoda un matemātika ir pamatkompetences, uz kurām balstās pārējais saturs un bez kura sekmīga mācīšana skolēniem ir ļoti sarežģīta un apgrūtināta. Savukārt valsts pārbaudījumu svešvalodā vērtētu skolā vai pašvaldībā, un vērtējumu ierakstītu sekmju izrakstā.
Savukārt plānotajā monitoringa darbā IZM piedāvā "pēc rotācijas principa" iekļaut to mācību priekšmetu saturu, kas attiecīgajā laikā tiek izteikts kā valsts prioritāte.
Vidusskolas absolventiem ir jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni no 14 piedāvātajiem augstākajā līmenī.
Tagad IZM piedāvā samazināt obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu skaitu līdz diviem obligātajiem optimālā līmeņa eksāmeniem latviešu valodā un matemātikā.
Tāpat vidusskolas beidzējiem būtu jākārto vismaz viens augstākā līmeņa centralizētais eksāmens pēc skolēna izvēles atbilstoši izvēlētajai studiju programmai, tajā skaitā latviešu valodā un matemātikā.
Ministrijas pārstāvji pauda, ka centralizētos eksāmenus optimālajā līmenī latviešu valodā un matemātikā kārto visi skolēni. Turpretim pārējos eksāmenus skolēni izvēlas "ļoti individuāli", atkarībā no studiju programmas un iespējām pretendēt uz budžeta studiju vietām.
IZM piedāvā arī vidusskolā monitoringa darbā "pēc rotācijas principa" iekļaut mācību priekšmeta saturu, kas attiecīgajā laikā tiek izteikts kā valsts prioritāte.
Savukārt profesionālajā izglītībā, atbilstoši IZM piedāvātajam, atteiktos no eksāmena svešvalodā. Audzēkņi tāpat varētu kārtot augstākā līmeņa eksāmenu pēc audzēkņa izvēles atbilstoši izvēlētajai studiju programmai, tai skaitā latviešu valodā un matemātikā.
Profesionālās izglītības audzēkņiem papildus profesionālās kvalifikācijas eksāmenam šobrīd jānokārto centralizētais eksāmens latviešu valodā un svešvalodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, kā arī eksāmens matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī.
Iecere vēl nav izdiskutēta ar nozares organizācijām laika trūkuma dēļ, izteicās IZM pārstāvji.