Paliatīvās aprūpes sistēmā neapgūto naudu novirza onkoloģijai

© pixabay.com

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja lēmumu Veselības ministrijas (VM) budžetā pārdalīt 3,7 miljonus eiro ambulatoro, stacionāro un onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Līdzekļi pārdalīti, jo šogad nav pilnībā apgūts budžeta finansējums, kas bija paredzēts paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, onkoloģijas pacientu speciālajam uzturam un ģimenes ārstu vizītēm pie jaundzimušajiem.

Veicot šī gada astoņu mēnešu datu analīzi, ministrijā secināts, ka speciālā uztura nodrošināšanā onkoloģijas pacientiem ar uztura nepietiekamību nav izlietoti visi plānotie līdzekļi un palikuši pāri aptuveni 2 miljoni eiro. VM skaidro, ka līdzekļi netiekot apgūti, jo konstatētas būtiskas problēmas šo pakalpojumu sniegšanā - ārstniecības personām pietrūkst vienotas izpratnes par papildu uztura nepieciešamību, tādēļ atšķiras pieeja pacientu ārstēšanā.

No kopējās neiztērētās summas - 2 008 490 eiro - 140 824 eiro tiks novirzīti ambulatoro un onkoloģisko pakalpojumu uzlabošanai Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS). Daļa summas paredzēta Nacionālā visaptverošā vēža tīkla pozitronu emisijas tomogrāfijas ar datortomogrāfiju izmeklējuma vadlīniju īstenošanai.

604 529 eiro tiks novirzīti, lai uzlabotu datortomogrāfijas pakalpojumu pieejamību onkoloģijas pacientiem. Savukārt 1 263 137 eiro paredzēti BKUS, RAKUS un PSKUS stacionāri stereotaktiskās staru terapijas un radioķirurģijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai.

VM uzsver, ka pacientu skaits iepriekš uzskaitītajos veselības aprūpes pakalpojumos pieaug, jo jaunākās un uzlabotās diagnostikas metodes ļauj agrāk atklāt onkoloģiskas saslimšanas, kas palielina to pacientu skaitu, kuri saņem ārstēšanu.

Vienlaikus uzlabota veselības aprūpes pieejamība un sabiedrības izpratne par vēža simptomiem veicina biežāku ārstēšanās meklēšanu. Turklāt iedzīvotāju novecošanās un efektīvākas ārstēšanas metodes rada pieaugošu nepieciešamību pēc šiem pakalpojumiem, skaidro ministrijā.

Tāpat finansējums nav pilnībā apgūts paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. VM secinājusi, ka astoņu mēnešu laikā neizlietotā summa šim pasākumam sasniegusi 1 353 967 eiro. Kā neizpildes iemeslu ministrijā min to, ka paliatīvās aprūpes pakalpojums ir jauns un pirmajos trīs tā ieviešanas mēnešos ārstniecības iestādes vēl esot risinājušas darba organizatoriskos procesus.

Piemēram, pirmajos pakalpojuma ieviešanas mēnešos tas netika nodrošināts Zemgales reģionā saistībā ar to, ka neviena iestāde, kas iesniedza savu pieteikumu atlases procedūrā uz Zemgales reģionu, neatbilda atlases kritērijiem un bija nepieciešamība sludināt atkārtoto atlasi. Tomēr pakalpojuma izpildei redzama pozitīva dinamika un jūnija mēnesī pakalpojuma apjoms dubultojies salīdzinot ar janvāra mēnesi, informē ministrijā.

Samazinoties dzimstības līmenim, 401 551 eiro nav apgūti arī no budžeta līdzekļiem, kas paredzēti ģimenes ārstu vizīšu nodrošināšanā jaundzimušajiem. Tāpat palielinās ārstu noslodze darbā ar citām pacientu grupām un mātes ar jaundzimušajiem biežāk tiek aicinātas braukt uz ģimenes ārsta praksi klātienē laika trūkuma dēļ.

No šīs summas papildu 115 759 eiro novirzīti BKUS, RAKUS un PSKUS staru terapijas un radioķirurģijas pakalpojuma un aprīkojuma nodrošināšanai. Savukārt 285 792 eiro plānots novirzīt apmaksātiem pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kā arī lai nodrošinātu epidurālās anestēzijas pieejamības dzemdību procesā.

Ministrijā uzsver, ka pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumu (AST) nepieciešamība un aktualitāte valstī tikusi apzināta novēloti - pašlaik, kad pieejams mērķtiecīgs pakalpojums, ārstniecības personas pacientiem AST diagnozi norāda arvien biežāk.

Tāpat VM kā problēmu atzīst to, ka nav pieejams reģistrs pacientu datu uzskaitei, līdz ar to nav arī ticamu datu par AST izplatību Latvijā. Līdztekus apgrūtinājumus pacientiem rada neprecīzi, nekorekti nosūtījumi uz AST pakalpojumiem, kā arī garās rindas to saņemšanai un apmācīta personāla trūkums.

Latvijā

Pieci no astoņiem lielākajiem vēja parku attīstītājiem Latvijā – AS "European Energy", SIA "Eolus", SIA "EWE Neue Energien", SIA "Enery" un AS "Latvenergo" – ir nolēmuši izstāties no Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA), lai veidotu jaunu un efektīvu nozares pārstāvniecību.

Svarīgākais