Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2023.gadā Latvijā palielinājās par 14,6% jeb 108 eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 848 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotie dati.
Statistikas pārvaldē norāda, ka iedzīvotāju ienākumi pagājušajā gadā pieauga straujāk nekā 2022.gadā, kad ienākumu kāpums bija par 9,1%.
Lielākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 1003 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Seko Zemgale, kur mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bija 782 eiro un Kurzeme - 742 eiro mēnesī. Vienlaikus zemākie ienākumi bija Latgalē - 631 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī un Vidzemē - 699 eiro mēnesī.
Augstākie ienākumi bija darbspējas (līdz 64 gadu) vecuma iedzīvotājiem, kuri dzīvo vieni. Pērn viņu ienākumi sasniedza 1171 eiro mēnesī, kopš 2022.gada palielinoties par 17,6%.
Savukārt zemākie ienākumi bija mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem - ienākumi uz vienu šādas mājsaimniecības locekli pērn mēnesī sasniedza 593 eiro mēnesī, kas ir pieaugums par 12% salīdzinājumā ar 2022.gadu, un pāriem ar trim vai vairāk bērniem - 634 eiro mēnesī, kas ir kāpums par 1,5%.
Vientuļajiem senioriem vecumā no 65 gadiem ienākumi sasniedza 700 eiro mēnesī, kas salīdzinājumā ar 2022.gadu ir pieaugums par 15,6%.
Pērn ienākumi no algas palielinājās straujāk nekā ienākumi no sociālajiem transfertiem, proti, pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem. Ienākumi no algota darba palielinājās par 16,7% - no 511 eiro līdz 596 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt saņemto sociālo transfertu summas pieauga krietni lēnāk - par 6,4% jeb no 188 eiro līdz 200 eiro mēnesī.
2023.gadā 70,3% no Latvijas mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem veidoja ienākumi no algota darba, 23,5% - sociālie transferti un 6,1% - pašnodarbināto un citi ienākumi.
Šogad trūcīgākajās mājsaimniecībās (pirmajā kvintiļu grupā) ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 291 eiro mēnesī, turpretim turīgākajās mājsaimniecībās (piektajā kvintiļu grupā) - 1860 eiro mēnesī. Mājsaimniecībās ar vidējiem ienākumiem tie svārstījās no 527 eiro mēnesī (otrajā kvintiļu grupā) līdz 994 eiro mēnesī (ceturtajā kvintiļu grupā). Straujāk ienākumi auga turīgākajām mājsaimniecībām (piektajā kvintiļu grupā), kopš 2022.gada palielinoties par 16,8%. Savukārt trūcīgākajām mājsaimniecībām ienākumi auga lēnāk - par 11,3%.
Statistikas pārvaldē atzīmē, ka Latvijā joprojām saglabājās augsta ienākumu nevienlīdzība - 2023.gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi, kamēr 2022.gadā šī ienākumu starpība bija 6,2 reizes. Džini koeficients pērn bija 34,2% (2022.gadā - 34%).
Arī salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvija joprojām ir starp valstīm ar augstāko ienākumu nevienlīdzību, norāda statistikas pārvaldē. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā un Lietuvā bija otrais augstākais kvintiļu attiecības indekss - 6,3, salīdzinot ar citām ES valstīm. Augstāks kvintiļu attiecības indekss bija Bulgārijā - 6,6. Savukārt Džini koeficienta vērtība bija trešā augstākā ES. 2022.gadā augstāks rādītājs bija Bulgārijā - 37,2% un Lietuvā - 35,7%.
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2024.gada iedzīvotāju aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem, kas tika veikta no 31.janvāra līdz 30.jūnijam. Aptaujā piedalījās 10 500 respondentu (vecumā no 16 gadiem) no sešiem tūkstošiem mājsaimniecību.