AT nolēmums vieš cerības Zolitūdes traģēdijā cietušajiem
Līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir parādījusies cerība panākt taisnīgumu, aģentūrai LETA pauda Zolitūdes traģēdijā cietušo interešu aizstāvības biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja Regīna Ločmele.
Biedrība gaidījusi līdzīgu spriedumu jau Rīgas apgabaltiesā, un Ločmelei esot ļoti žēl, ka tikai AT plašāk ieskatījusies lietas apstākļos un vērtējusi to, ko viņas ieskatā vajadzēja vērtēt jau apgabaltiesā.
Ločmeli ļoti pārsteidzis, ka līdz šim neviena tiesa nebija meklējusi kopsakarību starp glābēju bojāeju un apsūdzēto vainu un būvniecības normu pārkāpumiem. "Šeit pirmo reizi AT faktiski norāda, ka glābēji gājuši bojā arī tādēļ, ka pieļauts būvniecības normu pārkāpums," sacīja biedrības vadītāja.
Viņa pauda nožēlu, ka tiesas process prasījis tik daudz laika un nav zināms, vai cietušajiem pietiks dzīves stimula vecuma vai morālu seku dēļ novērot visu tiesas procesu līdz galīgajam spriedumam un būt apmierinātiem ar rezultātu, kurš vēl nav zināms. "Bet cerība ir parādījusies, cerība pēc taisnīguma," uzsvēra Ločmele.
Lūgta vērtēt to, ka vairāki apsūdzētie tomēr tikuši cauri sveikā, Ločmele atbildēja, ka, spriežot pēc nolēmuma, AT saskatīja nenovērtēto nozieguma daļu tieši pašā būvniecības procesa uzraudzībā uz vietas. "Cik es varu saprast, tad visi pārējie bija patālu no pašas būvniecības," piebilda Ločmele.
Viņa arī pauda cerību, ka apgabaltiesa pildīs savus pienākumus ne tikai kvalitatīvi, bet arī lietu izskatīs ātri, lai cietušie sagaidītu taisnīgu spriedumu.
Jau ziņots, ka AT šodien atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā daļā par būvinženiera Ivara Sergeta notiesāšanu, jo atsevišķi apstākļi no apsūdzības izslēgti bez pamatojuma.
Savukārt daļā par veikala projekta būvekspertīzes veicēja Andra Gulbja, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāja Staņislava Kumpiņa, būvuzrauga Mārtiņa Draudiņa un bijušā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža attaisnošanu spriedums atcelts sakarā ar nepietiekamu argumentāciju attiecībā uz apsūdzību pamatojošo pierādījumu noraidīšanu.
Daļā, kas attiecas uz pārējiem apsūdzētajiem, spriedums atstāts negrozīts.
Apgabaltiesa Sergetu notiesāja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu un nonāvēšanu aiz neuzmanības. AT spriedumu šajā daļā atcēla divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc no apsūdzības izslēgti būvniecības procesā pieļautie pārkāpumi, apsūdzētajam pildot autoruzrauga pienākumus.
Proti, nebija izvērtēts apstāklis, ka apsūdzētais nenovērsa neatbilstošu bultskrūvju un uzgriežņu izmantošanu kopņu savienošanā un nepārliecinājās par bultskrūvju nostiepumu un metinājuma stiprumu.
Otrkārt, apgabaltiesa nebija pamatojusi, kāpēc būvniecības noteikumu pārkāpumu izraisītās sekas neaptver arī glābēju dzīvības un veselības apdraudējumu. Apgabaltiesai bija jāizvērtē, vai celtniecības noteikumu pārkāpums izraisīja nepieciešamību veikt glābšanas darbus, tikai pēc tam izdarot secinājumus par cēloņsakarību.
Apgabaltiesa, nosakot apsūdzētajam Sergetam sodu, neizvērtēja izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un radīto kaitējumu, kā arī neievēroja likumā noteikto soda mērķi. Tā nebija ņēmusi vēra, ka noziedzīgiem nodarījumiem piemīt īpašs kaitīgums, līdz ar to piespriežams arī atbilstošs sods, secināja AT.
Apgabaltiesa Gulbi, Kumpiņu, Draudiņu un Balodi atzina par nevainīgiem viņiem inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. AT skaidroja, ka spriedumu šajā daļā atcēla, jo apgabaltiesai bija jāņem vērā normatīvie tiesību akti, kas noteic apsūdzēto profesionālo pienākumu pildīšanas ietvarus. Tāpat apgabaltiesai bija jāargumentē, kāpēc tā noraidīja pierādījumus, ar kuriem pamatota apsūdzība.
Apgabaltiesa attiecībā uz pārējiem apsūdzētajiem nekonstatēja viņiem inkriminētā noziedzīgā nodarījuma esību. AT atzina, ka apgabaltiesas motīvi šajā daļā ir argumentēti un pareizi.
AT atcēla apgabaltiesas nolēmumu daļa par cietušajiem radīto kaitējumu kompensācijām, aresta atcelšanu mantai, kriminālprocesa izbeigšanu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu divām juridiskām personām, kā arī procesuālo izdevumu segšanu sakarā ar valsts nodrošināto juridisko palīdzību.