Latvijas mazumtirgotāji kritiski raugās uz koalīcijas partiju virzīto likumprojektu "Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā" - tas ir likumdošanas brāķis un radīs nopietnas negatīvas sekas gan vietējiem uzņēmumiem, gan patērētājiem, gan Latvijas reģioniem un pašvaldību ekonomikai. Likumprojekta mērķis ir veicināt godīgu tirdzniecības praksi un nodrošināt vienlīdzīgu konkurenci, taču tā saturs - absolūti pretējs mērķim, un rezultātā kropļos tirgu, veicinās cenu pieaugumu un mazo ražotāju, piegādātāju un mazumtirgotāju iznīcību. Vienīgie ieguvēji - lielie vairumtirgotāji un lielie ražotāji.
Likumprojekts paredz vairākus absurdus un kaitnieciskus grozījumus, kas būtiski ietekmēs gan vietējos mazumtirgotājus, piegādātājus un ražotājus, gan pircējus. Ļoti kritiski vērtējami ierosinājumi par jau samērīgo sodu palielināšanu un administratīvā sloga palielināšanu, beidzot ar iejaukšanos brīvajā tirgū, nosakot vienādus uzcenojumus kā obligātus.
"Nekur un nevienā mirklī nav runa par mazumtirgotāju interešu aizstāvību, bet gan vairāk ir sajūta par atgriešanos komunismā, kur pasaka, kas ir jātirgo un par kādām cenām. Kur paliek brīvais tirgus, kur paliek godīga biznesa veidošana? Galu galā, kur tad parādās rūpes par Latvijas iedzīvotājiem un preču pieejamības nodrošināšanu?" skarba savos secinājumos ir Vietējā veikalu tīkla top! valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.
Viens no likumprojekta smagākajiem punktiem ir vienādu uzcenojumu noteikšana un absolūti nesamērīga sodu palielināšana. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu uzcenojumu visās preču grupās, mazumtirgotājiem būs jāpārstrādā iekšējie procesi un jāpieņem papildu darbinieki, kas pie katras ražotāju un vai piegādātāju iesniegtās cenu maiņas sekos līdzi, lai netiktu pārkāpts likums, jo sods par vienu pārkāpumu mērāms miljonos. Šīs papildu izmaksas neizbēgami atspēlēsies preču gala cenās, un pircēji būs tie, kas visvairāk sajutīs šīs izmaiņas. Turklāt, paši noteikumi ir neskaidri. Kas ir atļauts un kas nav - būs atkarīgs no ierēdņu interpretācijas.
"Likumprojekta grozījumu mērķis ir veicināt pārtikas nozares daudzveidību. Jau šobrīd veikalos top! cenšamies katrā no veikaliem iekļaut gan "lielo" zīmolu, gan mazo ražotāju un zemnieku produkciju, apzinoties, ka no piedāvātā sortimenta vidēji 20% veido 80% apgrozījumu, kas visbiežāk ir zemāko cenu preču grozs ar mazu uzcenojumu vai pat zem pašizmaksas. Atlikušie 80% sortimenta ir vairāk pircēju ērtībām un vietējā biznesa atbalstīšanai. Plašais sortiments un dažādās produktu grupas veido dažādu piecenojuma politiku, jo tas cieši saistīts arī preces apriti. Likumprojekta izmaiņas nevis palielinās sortimenta daudzveidību, bet, tieši pretēji, to samazinās," prognozē Priedīte.
Varbūt vērts pieminēt, ka šādi mērķi ir lieki, jo tirgus attiecības, tajā skaitā sortimenta plašumu, nosaka pircēji, viņu izvēles un pirktspēja. Tā ir uzņēmējdarbības pamatloģika - uzņēmēji asi konkurē savā starpā, tajā skaitā ar preču sortimenta plašumu un kvalitāti, atbilstoši savu pircēju vēlmēm.
Ja administratīvais slogs un sodu risks būtiski pieaugs, mazos un ļoti mazos piegādātājus mazumtirgotāji mēģinās optimizēt - vai nu atteikties no sadarbības vai aicinās tos strādāt caur lielajiem starpniekiem, kā rezultātā preces cena pieaugs vēl par 20-30%, kas nozīmē, ka šīs Latvijas preces pirks mazāk.
"Mūsu tīklā šobrīd ir 640 piegādātāji, no kuriem 478 ir Latvijas ražotāji un zemnieki. Ja soda riska apmērs par šādu sadarbību būs mērāms miljonos, mēs būsim spiesti atteikties no sadarbības ar mazajiem ražotājiem un piegādātājiem, jo tā kļūs ekonomiski nerentabla. Visticamāk, Latvijas ražotāji šādi pazaudēs vēl 1-2% apjoma. Šie ražotāji galvenokārt nāk no Latvijas reģioniem, no Rīgas attālākām pašvaldībām. Ja viņu apjomi samazināsies, padomājiet, cik daudz darba vietas var zaudēt cilvēki Latvijas reģionos," skaidro Priedīte.
Likumprojekts neveicina godīgu konkurenci, jo, lai gan tas paredz, ka mazumtirgotājiem jābūt līdzvērtīgiem nosacījumiem starp ražotājiem, tas nenodrošina, ka iepirkumu cenām arī jābūt līdzvērtīgām. Tas nozīmē, ka lielie tirgus spēlētāji turpinās saņemt labākas iepirkumu cenas, bet mazākie tirgotāji paliks nekonkurētspējīgi. Šāda situācija novedīs pie mazo ražotāju un mazumtirgotāju iznīcināšanas, jo viņi vienkārši nespēs konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem.
Šie grozījumi negatīvi ietekmēs ne tikai mazumtirgotājus un ražotājus, bet arī visu Latvijas tautsaimniecību. Pirmkārt, pārtikas cenas pieaugs, kas īpaši skars iedzīvotājus reģionos, kur ienākumi jau tagad ir zemāki nekā Rīgā. Otrkārt, šādi nesamērīgi sodi un birokrātiskais slogs ne tikai izspiedīs no tirgus mazumtirgotājus, bet neveicinās arī jaunu spēlētāju parādīšanos tirgū, kas ir viens no galvenajiem cenu samazināšanās faktoriem.
"Tādās Eiropas Savienības dalībvalstīs kā Vācija, mazie un vidējie uzņēmumi ir ekonomikas stabilitātes mugurkauls - tie ir tie cilvēki, kas spēj nodrošināt ne tikai sevi un savas ģimenes, bet arī vietējās kopienas, un viņi "nesēž" uz valsts pabalstiem. Virzītais likumprojekts draud iznīcināt šo ekonomikas pamatu, radot apstākļus, kas padara mazo un vidējo uzņēmumu darbību gandrīz neiespējamu. Pašlaik prognozējam kopējo apgrozījuma samazinājumu 11-15% no pašreizējā apgrozījuma Latvijas mazajiem ražotājiem un zemniekiem viena līdz divu gadu laikā pēc pašreiz plānoto grozījumu pieņemšanas, kā arī tūkstošiem darba vietu zaudēšanu Latvijas reģionos. Kur lai cilvēki strādā? Vai tiešām gribam iznīcināt visu, kas atrodas ārpus galvaspilsētas? Vai politiķi aptver reālo situāciju pašvaldībās? Vai viņi ir runājuši ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem?" vaicā Ilze Priedīte.
Vēlamies uzdot jautājumu - vai politiķi, kuri ir izstrādājuši šo likumprojektu, pilnībā apzinās, kādas sekas tas radīs? Vai viņi apzinās, ka šie grozījumi ne tikai neveicinās godīgu konkurenci, bet arī sagraus vietējos uzņēmumus, paaugstinās cenas un samazinās Latvijas produktu pieejamību? Vai šie kungi un dāmas ir gatavi uzņemties atbildību par tiem cilvēkiem, kuriem Latvijas reģionos ir darbs tieši pateicoties vietējiem ražotājiem un mazajiem veikaliem? Tik daudz runājam par vietējo preču īpatsvara palielināšanu, bet darām visu, lai to mazinātu. Pirmsvēlēšanu solījumos dzirdam, ka politiķi mazinās administratīvo slogu, bet realitātē to daudzkārt palielina. Vai šī ir kāda stratēģija, lai vēl vairāk cilvēkus mudinātu pārvākties uz ārzemēm un savus biznesus ņemt līdzi?
Mēs aicinām pārvērtēt šo likumprojektu, ieklausīties nozares pārstāvju viedoklī un priekšlikumos, un meklēt risinājumus, kas patiešām veicinās godīgu konkurenci, nevis radīs papildu slogu un riskus vietējiem uzņēmumiem un liks iedzīvotājiem vēl vairāk savilkt jostas, lai pabarotu ģimeni. Latvijai ir vajadzīga tāda politika, kas atbalsta savus iedzīvotājus un Latvijas mazos ražotājus un mazumtirgotājus, nevis tos iznīcina.