Viens no "Apvienotā saraksta" deputātiem atteicies balsot par Kazāku

Šmits paziņojis, ka Kazāka laikā Latvijas Bankas potenciāls pozitīvi ietekmēt Latvijas saimniecisko dzīvi netika izmantots, kā arī "process Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanai ir bijis nožēlojams ne vien no koalīcijas politiķu, bet arī no opozīcijas puses".

AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars aģentūrai LETA norādīja, ka Šmita nostāja jau esot bijusi zināma, un Kazāks joprojām var rēķināties ar 13 AS balsīm.

Kazāku atkārtotai apstiprināšanai šajā amatā varētu atbalstīt vismaz 59 Saeimas deputāti, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kazāku izvirzīja Saeimas opozīcijā esošās partijas AS un Nacionālā apvienība (NA) un par atbalstu viņam paziņojusi arī koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".

NA Saeimā ir 12 balsis, AS - 14, "Progresīvajiem" - deviņas, bet JV - 25 balsis.

JV un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Kazāku nolēma atbalstīt pēc tam, kad savu kandidatūru atsauca Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Viņa to esot izdarījusi, redzēdama, ka nesaņems visas koalīcijas atbalstu, proti, par viņu balsot atteicās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Jaunus kandidātus Latvijas Bankas prezidenta amatam var izvirzīt līdz 31.janvārim.

Kandidatūras deputātiem jāizvirza, jo pērn 21.decembrī pirmais amata pilnvaru termiņš beidzās Kazākam, bet jaunu Latvijas Bankas prezidentu Saeima neievēlēja. Latvijas Bankas prezidenta pienākumus atbilstoši Saeimas lēmumam līdz jauna prezidenta ievēlēšanai pilda Latvijas Bankas prezidenta vietnieks Māris Kālis.

Pirmajā "piegājienā" Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras - Kazāks, kuru sākotnēji virzīja JV un "Progresīvie", "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru virzīja ZZS, un opozīcijas partijas "Stabilitātei" pārstāvis Pāvels Kuzmins.

Pēdējā brīdī pirms balsojuma dienas koalīcija procesu apturēja, apņemoties tomēr mēģināt vienoties par vienu, bet citu kandidātu.