Jaunā stipendiju piešķiršanas kārtība nemotivē jaunieti izvēlēties mācības profesionālās izglītības iestādi, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē pauda Latgales izglītības iestāžu vadītājas.
Spriežot par profesionālās izglītības izaicinājumiem un perspektīvām reģionā, Malnavas koledžas un Latgales industriālā tehnikuma direktores norādīja gan uz pārāk lielu birokrātiju, gan finansējuma trūkumu. Vienlaikus abas pauda bažas arī par jaunajiem stipendiju piešķiršanas noteikumiem.
Malnavas koledžas direktore Sandra Ežmale jaunos noteikumus nosauca par sasteigtiem, nepārdomātiem un vidējo profesionālo izglītību graujošiem. Viņa pauda, ka nereti izglītības iestādi izvēlas jaunieši no audžuģimenēm, daudzbērnu ģimenēm, trūkumcietēji, tāpēc viņiem atbalsts ir svarīgs. Taču jaunie noteikumi nemotivējot viņus mācīties šajā izglītības iestādē.
Ežmale arī norādīja uz papildu finansējuma nepieciešamību viengadīgo arodizglītības programmu īstenošanai, lai novērstu lielo jauniešu skaitu ārpus izglītības iestādēm.
Savukārt Latgales industriālā tehnikuma direktore Ināra Ostrovska jauno stipendiju piešķiršanas kārtību, kas paredz stipendijas piešķiršanu uz semestri, nosauca par despotisku. Arī viņa norādīja, ka jauniešiem, kas atbrauc no laukiem pēc pamatskolas beigšanas, materiālais atbalsts nereti ir ļoti svarīgs, taču jaunā kārtība nemotivējot viņus.
Ostrovska norādīja arī uz materiāli tehniskās bāzes izmaksām, jo ir eksāmeni, kuru norisei izglītības iestādei jāšķiras pat no 10 000 eiro, piemēram, īrējot smago tehniku un pērkot tehnikas detaļas.
Viņa norādīja arī uz cittautiešu jauniešu vājām latviešu valodas zināšanām. "Tā ir valsts nolaidība," sacīja tehnikuma direktore, piebilstot, ka mācību iestādei nereti šādos gadījumos jāsāk ar pamatiem.
Arī Tiesībsarga birojā aģentūrai LETA iepriekš uzsvēra, ka 2024.gada izskaņā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi pasliktina atsevišķu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu situāciju, liedzot pretendēt uz paaugstinātas stipendijas saņemšanu līdz šī gada 30.jūnijam. Vienlaikus birojā norāda, ka atzinīgi vērtējams, ka pēc tiesībsarga aicinājuma Izglītības un zinātnes ministrija apsver iespēju grozīt jauno kārtību un noteikt tai pārejas periodu.
Iepriekš ikmēneša stipendijas apmēru noteica katru mēnesi, atbilstoši iepriekšējā mēnesī uzrādītajiem mācību rezultātiem un aktivitātei profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē. Neizpildot vajadzīgās prasības, jaunietis nākamajā mēnesī vai nu varēja saņemt stipendiju minimālajā jeb 15 eiro apmērā vai nesaņemt to vispār.
Savukārt no šī gada 1.janvāra mainītā stipendijas piešķiršanas kārtība vairākus audzēkņus ietekmē negatīvi, atzīmē birojā. Lai arī paši kritēriji paaugstinātas stipendijas saņemšanai būtībā nav mainījušies, jaunā kārtība paredz ikmēneša stipendijas apmēru noteikt atbilstoši sasniegtajiem mācību rezultātiem divas reizes gadā - uz 1.janvāri un uz 30.jūniju, kas ir stipendiju piešķiršanas periods. Tādējādi, lai noteiktu stipendiju nākamajam pusgadam, par pamatu vērtēšanai ņem visu iepriekšējo pusgadu.
Birojā uzsver, ka audzēkņiem ir tiesības savlaicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā. Tiesībsarga ieskatā likumdevējam vajadzēja noteikt pārejas periodu, proti, ka jaunās sistēmas vērtēšanai pakļauj periodu no 2025.gada 1.janvāra. Līdz ar to 2025.gada pirmā pusgada sekmes ietekmētu 2025.gada otra pusgada stipendiju, nevis kā to šobrīd nosaka jaunā kārtība - ka pēc būtības 2024.gada otrā pusgada sekmes nosaka 2025.gada pirmā pusgada stipendiju.
Birojā atzīmē, ka atbilstoši tiesu praksei, cilvēkiem nav pienākuma sekot līdzi tam, vai likumdevējs kaut kad nākotnē plāno kādas izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Ja vien, kā norāda birojā, valsts nav nodrošinājusi kādu īpašu, visaptverošu informācijas kampaņu, kas pienācīgi to izskaidro sabiedrībai.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska pauž, ka biroja ieskatā, šajā situācijā saudzīgam pārejas periodam vajadzēja būt kā obligātam nosacījumam. Viņa atzīst, ka cer uz ministrijas ātru un atbildīgu rīcību jautājuma sakārtošanā.
"Iespēja saņemt paaugstinātu stipendiju ir ne vien motivācija, bet arī ievērojams finansiāls atbalsts, kas var izšķiroši ietekmēt skolēna iespējas turpināt mācības," uzsver Rezevska.