Raidījums: Latvijas dzelzceļš tiešā veidā joprojām ir sasaistīts ar Krieviju

Jau vairākus gadus esam stāstījuši par Krievijā un Baltkrievijā ražotām sakaru sistēmām, ko joprojām izmanto Latvijas dzelzceļš. Šobrīd mums ir pieejama pilna aina, cik un kādas agresorvalstu uzņēmumos radītas programmas nodrošina informācijas vākšanu, apkopošanu un sūtīšanu uz Krieviju. Sistēmas vienā dienā atslēgt nevar, jo tad satiksme uz austrumiem apstāsies. Bet pastāv iespējas to visu aizstāt ar rietumos ražotiem produktiem. Kas joprojām nav izdarīts. TIkmēr Satiksmes ministrija plāno par "Rail Baltica" atbildīgo uzņēmumu "Eiropas dzelzceļa līnijas" integrēt "Latvijas dzelzceļa" koncernā. Sanāk, ka par mūsu drošības un pat militāro garantu saukto ātrgaitas vilciena projektu savienos ar uzņēmumu, kurš tiešā veidā joprojām ir sasaistīts ar Krieviju, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ar lielu svinīgumu Latvija atvienojās no Krievijas energotīkliem un pieslēdzās Eiropai. Bet Latvijas dzelzceļš joprojām ikdienā strādā ar daudz un dažādām Krievijā un Baltkrievijā ražotām sakaru sistēmām.

2024.gada novembrī Uzbekistānas galvaspilsētā notiek Dzelzceļa transporta Padomes sēde. Tā ir organizācija, kurā apvienotas postpadomju valstis, kurās ir 1520 mm platuma sliežu ceļi. Starp tām joprojām ir arī Lietuva, Igaunija un Latvija.

Sanāksmes goda vietā redzams Latvijas karogs.

Pasākumu vada agresorvalsts uzņēmuma Krievijas dzelzceļš un arī šīs padomes priekšsēdētājs Oļegs Belozorovs.

Pie sanāksmes galda ar Krievijas dzelzceļa spici sēž arī Latvijas dzelzceļa valdes loceklis un vēl pirms dažiem mēnešiem valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Sanāksmes laikā dalībnieki izskatīja 11 jautājumus, kas skāra tarifu politiku, cīņu ar krāpniecību elektronisko sakaru sistēmās, zinātniski pētniecisko un konstruktoru darbu dzelzceļa administrācijās. Protokola gala versiju apmierināja visus dalībniekus. Un to ar saviem parakstiem apstiprināja delegācijas vadība.

Latvijas dzelzceļš ir šīs Krievijas dzelzceļa priekšnieka vadītās padomes loceklis.

Rinalds Pļavnieks :Nekā personīga saka" - piedalīšanās šajā padomē nepieciešama, lai varētu pārvadāt kravas Centrālāzijas virzienā.

Bet šī sadarbība nozīmē arī izmantot dažādas Krievijā un Baltkrievijā ražotas sakaru sistēmas, kas tiešsaistes režīmā koordinējas ar Krievijas dzelzceļu.

Katru nedēļu dalībvalstis saslēdzas Zomm konferencē, lai pārrunātu aktuālo informāciju. Šajās sapulcēs joprojām piedalās arī Latvijas dzelzceļa cilvēki.

Ldz valdes loceklis Rinalds Pļavnieks: "Pasākumu vai sanāksmju kopums operatīvajā darbā vispār šajā organizācijā ir pat biežāk. Vairākas reizes nedēļā. Bet Ldz gadījumā tās ir viena divas mēnesī. atkarībā no tematikas, kurās piedalās arī mūsu operatīvie darbinieki."

Krievijas dzelzceļa filiāles Galvenais skaitļošanas centrs (GVC OAO "RŽD") ir institūcija, kas vāc, apkopo un analizē datus. Tur, piemēram, ir pieejama vagonu kartotēka (tas ietver arī vagonu tehnisko stāvokli, to detaļas), vagonu un konteineru uzskaite, klasifikatori un informācija par iznomātajiem vagoniem.

Katru gadu kā dalības maksu Latvijas dzelzceļš šai Krievijas dzelzceļa meitas kompānijai maksā aptuveni 100 tūkstoš eiro.

Pirms informācijas nosūtīšanas uz serveri Krievijā, to apstrādā vairākas programmas.

APOVS - jeb Automatizētā pārvadājumu operatīvā vadības sistēma. Tā darbojas kā centrāla datu apkopošanas vietne, kam pieslēgtas vēl citas sistēmas. APOVS izmanto datu nodošanai un saņemšanai, kas nepieciešami vilcienu pieņemšanai un nodošanai pāri robežai, starptautisko dzelzceļa ziņojumu apritei. Sistēma ražota Krievijā. Iztrādātājs, ar kuru līdz šī gada beigām ir spēkā līgums - Krievijas dzelzceļa meitas uzņēmums (PKTB OAO RŽD). Informācija par militārās tehnikas transportēšanu uz un no Latvijas APOVS sistēmai netiekot dota.

Ldz valdes loceklis: "Ldz ir ap 120 dažādām IT sistēmām. Un 10% ir ražotas ārpus ES. Primāri tās ir tādas, kas nepieciešamas kravas pārvadājumu datu apmaiņai. (...) Kopsummā tās ir 9 sistēmas, kas ar dažādu funkcionalitāti nodrošina Kravu pārvadājumus. Tie ir pamatdati par, kas attiecas uz kravu pārvadājumu, pārvadītājs, nosūtītājs, saņemšanas gala stacija. Kravas dati. Kāda nomenklatūra ir iekšā. Kādā apjomā. Dati par vagonu. Tajā skaitā vagonu tehnisko stāvokli. Tālākiem nepieciešamiem remontiem. Viss, kas ir nepieciešams kravas fiziskai pārvadāšanai."

Baltkrievijas kompānija AGAT, kas izstrādā arī sakaru sistēmas baltkrievu armijai un citiem spēka struktūru dienestiem, veidojusi programmu SAVS jeb Staciju automatizētā vadības sistēma. Tā ir viena no vairākām, kas saslēgtas ar Automatizēto pārvadājumu operatīvās vadības sistēmu un tai sūta informāciju. SAVS nodrošina vilcienu pieņemšanu, nosūtīšanu, manevru darbus un citas stacijas funkcijas.

Vienotajā tīklā pieslēgta arī Kravu Norēķinu Informācijas Sistēma jeb C-KNIS. Kā liecina Krievijas kompānijas INTELLEX mājas lapa, sistēma radīta un piegādāta speciāli Latvijas dzelzceļam 2019.gadā. To lieto "LDZ CARGO" preču kasieri, kravu norēķinu birojs.

Krievijas kompānijā AJtrans (АЙтранс) radītā sistēma APSU nodrošina kravu datu apmaiņu, veicot pārvadājumus. Šis pakalpojums ir pieejams tiešsaistē. Līgums spēkā līdz gada beigām. Bez tās nebūtu pieejama aktuālā informācija un Baltkrievija un Krievija varētu nepieņemt vai nenodot pār robežu vilcienu sastāvus.

Vēl viena Krievijas kompānijas AJtrans (АЙтранс) radīta sistēma CKM nodrošina ziņojumu un failu apmaiņu starp Latvijas dzelzceļu un citu valstu vidēm.

Mēneša plānošanas kravu pārvadājumu sistēma jeb MESPLAN radīta Baltkrievijā, bet ir Krievijas dzelzceļa īpašums. Tajā saskaņo savstarpējo mēneša plānu.

Vilcienu kustības izpildītā grafika automatizētā sistēma jeb KIGAS paredzēta vilcienu kustības izsekošanai, atspoguļošanai, prognozēšanai pa posmiem un mezgliem Latvijas teritorijā. Programma apstrādā signālus no vilcienu vadības centralizācijas sistēmām un dispečeru iekārtām. Tas viss notiek reālajā laikā.

Latvijas dzelzceļš apgalvo, ka esot dažādi drošības risinājumi - informācijas sūtīšanai izmanto VPN un proxy serverus. Bet arī viens no tiem ir ražots Krievijā. (INFOSET 21. izstrādātājs AJtrans (АЙтранс))

Dažu sistēmu nomaiņai esot sākts kopīgs projekts ar Igaunijas dzelzceļu. Tā īstenošanu Latvijas dzelzceļš solījis jau vairākus gadus. Tieši tā pat katrs satiksmes ministrs ir izteicis neizpratni vai sašutumu par ciešo saistību ar Krievijas dzelzceļu.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie): "Krievija ir mūsu pirmais drauds, agresors, noziedzīga valsts, bandītiska valsts. Un šeit informācijas noplūdes nekādā gadījumā nevar notikt."

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs: "Jau šobrīd tās sistēmas darbojas tikai tādā veidā, ka viena otrai datus nodod. Un nav tā, ka mūsu izstrādātā sistēma ir kaut kāda daļa no citas sistēmas. Tikai tā datu nodošana un pieņemšana notiek lai viņas varētu pārrobežu līmenī darboties."

Latvijas dzelzceļš apgalvo, ka ir samazinājis savu dalību Dzelzceļa transporta Padomes institūcijās. Bet tomēr informācijas apmaiņa online režīmā joprojām notiek. LDz valdes loceklis Pļavnieks apliecina - arī nomainot sistēmas, ziņas austrumu virzienā tāpat būs jāsūta.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, kurš pats savulaik bijia Satiksmes ministrijas Transporta un sakaru drošības nodaļas vadītājs, norāda, ka dzelzceļa struktūra Krievijā ir militāro spēju mugurkauls, kur specdienesti ir klātesoši nepārtraukti. "Krievija vienmēr ir bijusi sauszemes vara. ASV vienmēr ir bijusi jūras vara. Vai ir bijuši vareni spēki, ko var nogādāt jebkurā pasaules vietā. Krievija vienmēr ir paļāvusies uz sauszemi un jo īpaši dzelzceļu. (..) padomju laikos, kad pārbūvēja Latvijas dzelzceļu, tos veidoja kā tranzzīta vārtus uz Rietumiem. (..) Būtu pienācis laiks saprast, ko darīt ar to. Vai tas ir pluss, vai tas ir mīnuss. (..) Neizskatās, ka būtu tādi stratēģiski lēmumi mums, ko tālāk darīt. Tas ir fons, kas nav mazsvarīgs. Tad visas informācijas sistēmas tā ir detaļa tādā lielākā bildē. skaidrs, ka nav labi, ka dati par pārvadājumiem ir pieejami arī austrumu kaimiņam."

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV): "Pilnīgi noteikti mēs priecīgi nevaram būt. Jautājums - šī informācijas apmaiņa būtu jāmazina vai vispār jālikvidē. Informācijas apmaiņai jābūt minimāli nepieciešamai pašlaik, kamēr tā robežo tomēr strādā."

Divas no sakaru sistēmām varētu izstrādāt un nomainīt līdz šī gada beigām. Atteikšanās no pārējo izmantošanas esot vēl vairāku gadu jautājums. Piemēram, Krievijā radītās vilcienu kustības izpildītā grafika automatizētās sistēmas nomaiņa varot prasīt 6 gadus un vismaz 20 miljonus. Mums zināms, ka šogad pastiprināti sakaru sistēmas vērtē CERT.LV. Neoficiālās sarunās specdienestu vadība norāda, ka šo programmu lietošana vērtējama kā risks drošībai.