Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz pagarināt nacionālos importa aizliegumus lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas līdz 2026.gada 1.jūlijam.
Komisija nolēma likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā jeb divos lasījumos, paredzot, ka priekšlikumus varēs iesniegt līdz 31.martam. Plānots, ka likumprojekts galīgajā lasījumā Saeimas sēdē tiks skatīts 3.aprīlī.
Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importēšanas aizlieguma ietekmi Latvijā liecina, ka pērn otrajā pusgadā, kad pēc Latvijas ierosinājuma Eiropas Komisija (EK) paaugstināja ES muitas nodokļus dažādu preču importam no abām agresorvalstīm, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, Krievijas un Baltkrievijas lopbarības produktu imports Latvijā samazinājās par 93%, graudaugu imports - par 100%, atsevišķu augu eļļu imports - par 99,9%, atsevišķu eļļas augu sēklu imports - par 56%, bet augu valsts produktu, kas citur nav iekļauti, imports samazinājās par 87%.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda, ka nacionālajā līmenī ieviest aizliegumus palīdz samazināt agresorvalstu importu, bet nacionālā līmeņa aizliegumi nav tik efektīvi, salīdzinot ar ievedmuitas tarifiem Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Tomēr Krauze uzskata, ka tāpat ir svarīgi saglabāt aizliegumus arī nacionālajā līmenī, jo tie nodrošina, ka atsevišķas kompānijas neieved Latvijā agresorvalstu pārtikas un lauksaimniecības produktus. Tāpat nacionālā līmeņa aizliegumi parāda stingru Latvijas nostāju par visu agresorvalstu pārtikas produktu importa aizliegumu ES.
Valdībā izskatītajā informatīvajā ziņojumā secināts, ka efektīvāks veids, kā samazināt agresorvalstu lauksaimniecības produkcijas importu Eiropas Savienībā (ES), ir kopīgi ES līmeņa ierobežojumi. Ministrijas apkopotie dati rāda, ka muitas nodokļu palielināšana ES līmenī ir būtiskāk ietekmējusi Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu nekā Latvijas nacionālais importa aizliegums, jo nacionāli aizliegtie produkti var tikt laisti brīvā apgrozībā ES iekšējā tirgū un, importējot Latvijā, piegādāti saņēmējam citā ES dalībvalstī.
Jau ziņots, ka MK noteikumi par ievešanai Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem paredz, ka aizliegums Krievijas un Baltkrievijas importam attiecas uz kartupeļiem, tomātiem, dažāda veida sīpoliem, ķiplokiem, kāpostaugiem, dārza salātiem, burkāniem, galda rāceņiem un kāļiem, galda bietēm, auzu saknēm, sakņu selerijām, redīsiem un tamlīdzīgiem sakņu dārzeņiem, gurķiem un kornišoniem, pākšu dārzeņiem un uz citiem svaigiem dārzeņiem.
Tāpat Latvijā no nevar importēt no Krievijas un Baltkrievijas nākušus riekstus, banānus, dateles, vīģes, ananāsus, avokado, citrusaugļus, melones, bumbierus, cidonijas, aprikozes, ķiršus, persikus, plūmes, mellenes. Aizliegums attiecas arī uz saldētiem, konservētiem un žāvētiem riekstu un augļu produktiem.
No Krievijas un Baltkrievijas Latvijā nevar ievest arī kviešus un kviešu un rudzu maisījumus, rudzus, miežus, auzas, kukurūzu, rīsus, graudu sorgo un griķus.
Aizliegums attiecināts arī uz miltiem un granulām no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, mīkstmiešiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, klijām, cietes ražošanas atlikumiem un tamlīdzīgiem atlikumiem, cukurniedru raušiem un citiem cukura ražošanas atkritumiem, drabiņām vai škiedeņiem, eļļas raušiem no sojas pupiņām, zemesriekstu eļļām, kokvilnas sēklām, linsēklām, rapšu sēklām, kokosriekstiem vai palmu riekstiem.
Tāpat Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas nevar ievest arī vīnogu nogulsnes, augu izcelsmes materiālus un augu atkritumus, atliekas, blakusproduktus un izstrādājumus, kas izmantojami dzīvnieku barībā.