Izmaiņas ES sankcionēto sarakstā noteiktām aprindām liek sarosīties

Eiropas Padomes lēmums izņemt no sankcionēto saraksta četrus cilvēkus Latvijā vairākiem ar sabiedriskajām attiecībām un medijiem saistītiem cilvēkiem lika sarosīties. Kāpēc? Sankcionēto sarakstā palika Krievijas miljardieris, pašreizējais Latvijas pilsonis Pjotrs Avens.

Kā šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”, kamēr Eiropas Padome vēl lēma par izmaiņām sankcionēto sarakstā, aģentūra “LETA” publicēja ziņu, ka “Latvija piekritusi sankciju atcelšanai pret Krievijas miljardieri (Mihailu) Fridmanu”. Šo ziņu “LETA” rakstīja, balstoties uz sev pieejamo informāciju. Pirms tās publicēšanas “LETA” jautāja Ārlietu ministrijas komentāru, taču tā neko neesot stāstījusi, jo tobrīd neko droši nezināja.

Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs Andžejs Viļumsons stāsta, ka Latvijas valdība pirms sankciju pagarināšanas nav spriedusi vai lēmusi par to, ka būtu no sankcijām kādu jāatbrīvo. “Liekot roku uz sirds, varu teikt, ka mūsu nostāja bija nepieļaut nevienas personas svītrošanu no sankciju saraksta,” pauž Viļumsons.

Tikmēr ar medijiem un sabiedriskajām attiecībām saistītie cilvēki gan tiešā, gan netiešā veidā izvirzīja jautājumu - kāpēc no sankcionēto saraksta izņemts Fridmans, bet atstāts Latvijas pilsonis Avens?

Piemēram, sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks sociālajā medijā “X” rakstīja: “Latvija piekrīt atcelt sankcijas Krievijā dzīvojošajam Krievijas pilsonim, oligarham Frīdmanam. Savukārt Latvijā dzīvojošajam, Latvijas pilsonim Avenam, nē. Atkārtošu savu jautājumu - ko prokremliska Latvija valdība darītu savādāk?”.

Laikraksta "Diena" galvenais redaktors Gatis Madžiņš tiešsaistē pauda: “Kārtējais LV ārpolitikas panākums - neiebilst pret turpmāku Maskavā mītošā Putina režīma klusējošā atbalstītāja Fridmana sankcionēšanu, bet aktīvi darboties pret LV pilsoni Avenu? Kāds var man šo "šahu" izskaidrot?”.

Savukārt kādreizējā ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) padomniece komunikācijas jautājumos Katrīna Iļjinska rakstīja: “Starp citu, P. Avenam Latvijā ir tikai labdarības fonds, t.i., viņš šeit naudu tikai tērēja, kamēr Fridmans rakstīja Ekonomikas ministrijai, lai palīdz viņam tikt galā ar parādiem... pilnīgi kļūst interesanti, ko Avens tādu "Vienotībai" izdarīja (vai neizdarīja)...”.

Fridmans un Avens ir saistīti. Viņiem kopā piederēja “Alfa” banka, vienīgā privātā banka starp Krievijas lielākajām bankām. To sankcionētie Krievijas miljardieri šogad pārdeva. Ārzemju prese rakstīja - oligarhi cerēja, ka bankas pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās sankcijas.

Dienu vēlāk, 14. martā, kad Eiropas Savienības līmenī pieņēma lēmumu par izmaiņām sankcionēto sarakstā, Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, ka gan Fridmanam, gan Avenam un vēl vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku pagarinātas Eiropas Savienības sankcijas. Četriem cilvēkiem, starp kuriem ir arī Krievijas sporta ministrs, noteiktās sankcijas atcēla.

Pēc oficiālā ministrijas paziņojuma nedaudz pamainījās ar medijiem un sabiedriskajām attiecībām saistīto cilvēku vēstījumos iekodētais jautājums. Nu tas kļuva par “kāpēc no sankcionēto saraksta izņēma četrus cilvēkus un kāpēc neizņēma Avenu?”.

Jau pieminētais Liepnieks sociālajā medijā “YouTube” klāstīja: “Ko Avens sliktu izdarījis kādam Latvijā, es nezinu. Raimondam Paulam uzdāvināja klavieres. Flīģeli, kuru Raimonds Pauls uzdāvināja Latvijas Radio. Nu, labi. Kaut kādus mākslas projektus atbalsta. Nu, labi. Anyway (vienalga).”

Dans Titavs, sociālajos medijos publicētā raidījuma “Titava laboratorija” autors pauda: “Kāpēc mums viņu (Avenu) neaizstāvēt? Nu, kāpēc Fridmanu aizstāv Ungārija, a mēs Avenu nevaram aizstāvēt? A varbūt Avens gatavs šeit kaut ko uzbūvēt? Varbūt viņš gatavs investēt? Varbūt var ar viņu tieši tā arī runāt: “Mīļais, Aven, mēs strādājam pie tā, lai tev noņem sankcijas, tu mums garantē divu miljardu investīcijas nezinu kur.”

Visi iepriekš minētie “De facto” teica, ka viņu publicētais saturs tapis aiz brīvas gribas. Līdz ar to nekādas sadarbības ar Avenu vai viņa pārstāvjiem viņiem neesot.

Tāpat arī kādreizējais Latvijas ārlietu ministrs, bijušais diplomāts Aivis Ronis, kura vārds neoficiāli izskan saistībā kampaņveidīgo atbalstu Avenam, noraida, ka viņam būtu spēkā esoša sadarbība ar Krievijas miljardieri. Vienlaikus Ronis vēlreiz apliecina, ka, viņaprāt, Avenu iekļaut sankcionēto sarakstā bija pārsteidzīgi. Savukārt Latvijai esot iespēja šo kļūdu labot.

Nedaudz ekskluzīvākā pozīcijā ir Armands Puče, kurš šonedēļ portālā “LA.lv” publicēja viedokļa sleju, un, kā pieteikts interneta portālā, arī interviju ar Avenu. No Pučes teiktā izriet, ka publicētā saruna ir neatkarīga žurnālistika. Taču kritiski jautājumi šajā intervijā izpaliek.

Šeit jāpiebilst - arī “De facto” vairākkārt mēģināja sarunāt interviju ar Avenu. Šonedēļ Avena pārstāvis Igors Bass, vēl neapspriedies ar Avenu, interviju noraidīja. Arī citiem Latvijas medijiem Avens intervijas pēdējos gados nav sniedzis. Intervijai ar Puči Avens piekritis, jo viņš jau reiz intervējies ar viņu, norāda Bass.

Mēģinājumos panākt, lai Avenu izņem no sankcionēto saraksta, Ārlietu ministrijā saskata lobēšanu. Tā pati par sevi ir atļauta, taču konkrētajā gadījumā nav skaidrs - kurš to organizē un par kādu naudu.

“Par kādiem tugrikiem (naudas vienība Mongolijā - red.) viņš strādā, ja visa viņa nauda ir iesaldēta? No kurienes nauda? Tātad mums ir jāpieņem, ka ne visi finanšu resursi ir iesaldēti,” norāda Viļumsons.

Ministrijā saskata publiski veidotu vēstījumu, ka Latvija laiž garām iespēju no sankcionētās personas gūt finansiālu labumu. “Tas ir tāds mēģinājums mūs uzsēdināt uz melnās naudas adatas. Mēs pēdējos desmit gadus esam centušies no tā atbrīvoties,” pauž Ārlietu ministrijas Valsts sekretārs.

Pirms diviem gadiem uzņēmuma “Mediju tilts" līdzīpašnieks Filips Rajevskis “Latvijas Televīzijai” pauda, ka tādi cilvēki kā Avens “līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīsies, lai atgūtu savu reputāciju”. Pie teiktā viņš joprojām pieturas.

Rajevskis sociālajos medijos ir aktīvi pavairojis Avenu atbalstošus vēstījumus. Taču pēc palīdzības Rajevska pārstāvētajā uzņēmumā Avens vai viņa pārstāvji neesot vērsušies.

Ja ir cilvēki, kas palīdz Avena tēlu attīrīt, tad viņi rīkojoties aiz nesavtīgas vēlmes atlīdzināt viņa kādreizējo mecenātismu, pieļauj Rajevskis: “Atcerieties, viņš jau bija pieņemts visaugstākajā līmenī.

Prezidenti tikās (ar Avenu). Un Ministru prezidenti un ministri tikās. Un viņam bija tie ziedojumi un koncerts. Kur viņš to naudu ieguldījis nav? Tā kā tur arī var būt cilvēki, kuri ir pateicīgi par to, ko viņš ir darījis iepriekš.”

Oficiāla apstiprinājuma tam, ka ir cilvēki, kuri ārēju stimulu vadīti pauž vēstījumu, ka Avenu jāizņem no sankcionēto saraksta, nav. Vienlaikus Avens, strādājot dažādos virzienos, mēģina panākt izkļūšanu no sankcionēto saraksta.

Taču, neskatoties uz publiskām personām, kas pauž Avenam draudzīgo vēstījumu, Krievijas miljardiera izsvītrošana no sankcionēto saraksta pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos Valsts Drošības dienesta ieskatā nav pieļaujama. Tas arī nebūtu saskaņā ar Latvijas nacionālās drošības interesēm, norāda dienests.

Publiski pieejamajā 2022. gada sankciju dokumentā minēts, ka Avens bija viens no tuvākajiem Krievijas līdera Vladimira Putina līdzgatniekiem. Viņa draudzība ar Putinu aizsākās deviņdesmitajos gados.

Avena pārstāvis Bass, vaicāts, kāda ir Avena attieksme pret karu Ukrainā un vai viņš nosoda Krieviju un tās līderi Putinu, norādīja vien to, ka ⁠viņa pozīciju ņēma vērā Eiropas Savienības tiesa, kad tā apmierināja Avena prasību atcelt viņiem noteiktās sankcijas. Neskatoties uz šo tiesas lēmumu, palika spēkā tiesību akti, ar kuriem sankcijas pagarināja.

Tagad no sankcionēto saraksta izsvītroja četrus cilvēkus. Tie ir Krievijas federācijas sporta ministrs Mihails Degtjerevs, oligarhs Vjačeslavs Moše Kantors, oligarha Ališera Usmanova māsa Gulbahora Ismailova un uzņēmējs Vladimirs Raševskis.

Šos cilvēkus atbrīvoja no sankcijām pēc Ungārijas izdarītā spiediena. Sākotnēji Ungārija uzstāja, ka no sankcionēto saraksta jāizsvītro krietni vairāk cilvēku. Minētie četri esot bijis kompromisa variants.

Ārlietu ministrija, tuvojoties nākamajai sankcionēto saraksta pārskatīšanai 15. septembrī, sagaida turīgu, ar Krieviju saistītu cilvēku mēģinājumus ietekmēt Eiropas Savienības valstu politiskos lēmumus. Tikmēr Satversmes aizsardzības birojs joprojām turpina vērtēt Latvijas pilsonības atņemšanu Avenam.