Šogad dzēsti jau vairāk nekā 300 kūlas ugunsgrēki

Sadegusi zāle, koki, krūmi, dzīvnieki, putni, arī mājas un cietuši cilvēki - tas ir Latvijas pavasaris, kad atsāk uzdarboties kūlas dedzinātāji. Šī gada melnā statistika vēl top, bet dzēsti jau vairāk nekā 300 pērnās zāles ugunsgrēki, vēsta 360TV Ziņas.

Uguns un pērnā gada zāle ir bīstams savienojums. Katru gadu tas izraisa vairākus simtus postošu ugunsgrēku. Viens no tiem Jēkabpilī, kur pirms dažām dienām kāds kūlas dedzinātājs nosvilināja piecus hektārus pļavas. Dzēšanas darbi ilguši divas stundas.

Vietā, kur dega kūla, bijušas niedres, nelīdzenumi, gan atkritumi, kas aizdegas. Piekļūšana ar auto šādās vietās nav iespējama. Ugunsdzēsēji ceļu mēro kājām un dzēšanai izmanto smidzinātājus un pletnes.

Nereti kūlas dedzinātāji ir jaunieši, kuriem tā ir izklaide, taču visbiežāk tie ir cilvēki, kuri dara to apzināti, jo viņiem ir vienkārši slinkums sakopt savu teritoriju. Tas ir arī šīs zemes saimnieka arguments, jo kūlas ugunsgrēks šeit nav pirmo reizi.

Kūlas dedzināšanu ir iespējams ierobežot - tas ir mīts, jo vēja un citu laikapstākļu ietekmē liesma var nekontrolējami izplesties. Arī arguments par to, ka tas nāk dabai par labu un zeme pēc tam kļūs auglīgāka, arī ir tikai mīts.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis stāsta: "Pelni ir kā barības viela, tas bagātina augsni, bet neveicina bioloģisko daudzveidību.”

Ugunsgrēkos bojā iet eži, zaķēni un citi dzīvnieki, kuriem pļava bija mājas. Savukārt, lai zālājs atjaunotos, nepieciešami aptuveni 20 gadi. Ja dedzinātāju noķert neizdodas, sodu saņem zemes īpašnieks. Tie ir 280 līdz 700 eiro.