VID vairs nepiedzīs nelielos nokavētos nodokļu maksājumus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par VID izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas sākšanu, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām".

Minētais ietver arī izmaksas primāro izpildes darbību veikšanai. Nodokļu administrācijas izmaksas ir naudas summa, kas vienādā apmērā tiek piemērota visiem nodokļu maksātājiem parāda atgūšanas procesā, neatkarīgi no konkrētā nodokļu maksātāja parāda summas.

Pēc VID aprēķiniem, 2023. gada 11 mēnešos vidēji viena nodokļu parāda piedziņas procesa izmaksas bija 38,67 eiro. Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanas un primāro izpildes darbību veikšanas laiks ir 2,5 stundas, vienas cilvēkstundas izmaksas - 15,47 eiro.

Izmaksas ir aprēķinātas pēc 2023. gada atlīdzības 11 mēnešos un saimnieciskajiem izdevumiem proporcionāli darbinieku skaitam VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldē.

Piedziņas procesa kopējās izmaksas 2023. gada 11 mēnešos bija 6 502 400,1 eiro, bet nostrādātās faktiskās stundas bija 420 432, tādējādi piedziņas procesā vienas cilvēkstundas izmaksas ir 15,47 eiro.

Atbilstoši VID sniegtajai informācijai, 2023. gada beigās nodokļu parāds līdz 15 eiro bija 37 440 nodokļu maksātājiem jeb 21,1% no parādnieku kopējā skaita. Savukārt no parāda kopējās summas, kas ir 536,96 miljoni eiro, šādi parādi veidoja 0,12 miljonus eiro jeb 0,02% no parāda kopējās summas.

Vienlaikus Finanšu ministrija (FM) norāda, ka VID būs iespēja izvērtēt un noteikt efektīvāko rīcību labas pārvaldības principa ievērošanai, nodrošinot iespēju nodokļu maksātājam izprast, vai uz tā nokavētajiem nodokļu maksājumiem ir/nav attiecināms šis likuma nosacījums.

Šāda rīcība varētu būt, piemēram, VID tīmekļvietnē publicētā informācija par iestādes izmaksām, kas ir nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un sāktu piedziņu.

FM vērš uzmanību, ka izmaksas nav individuālas, proti, nav tādas, kuras rēķināmas katrā konkrētā lietā, bet vienādas visās lietās.

Tāpat FM uzsver, ka attiecībā uz to, ka muitas jomā ir cits slieksnis, no kura piedzenams muitas nodokļa parāds, nav nepieciešams atsevišķi normā atrunāt, jo šāds nosacījums jau izriet no likuma, kurā noteikts, ka muitas nodokļa iekasēšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvi.

FM arī uzsver, ka jau sāktie nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesi, tas ir, procesi, kas sākti par nokavēto nodokļu maksājumu parādu no 15,01 eiro, tiks turpināti un pabeigti arī pēc tiesību normas par parādu piedziņas sliekšņa palielināšanu spēkā stāšanās, neatkarīgi no atlikušās piedzenamā parāda summas.

Ņemot vērā spēkā esošās fiskālās kadastrālās vērtības un minimālo nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu septiņu eiro apmērā gadā, likumprojektā iekļautie grozījumi paredz, ka attiecībā uz nokavētajiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nesāks, ja piedzenamā parāda kopsumma nebūs lielāka par 15 eiro.

Tādējādi attiecībā uz nokavēto nekustamā īpašuma nodokli tiks saglabāts esošais likumā noteiktais nodokļu parāda piedziņas slieksnis.

Tāpat valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu, izņemot muitas nodokli, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķināt nokavējuma naudu divas reizes mēnesī - katra mēneša 1. un 15. datumā.

Tas nozīmē, ka vienotajā nodokļu kontā iemaksājamajiem maksājumiem pirmo nokavējuma naudas aprēķinu veiks samaksas termiņa sekojošā mēneša 1. datumā. Savukārt, tā kā nokavējuma naudas aprēķins tiks veikts divas reizes mēnesī 1. un 15. datumā, tad starp aprēķina periodiem budžetā iemaksājamās VID administrējamās maksājuma summas paliks nemainīgas.

Grozījumi paredz noteikt gadījumus, kad par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu, izņemot muitas nodokli, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu nodokļu maksātājam nokavējuma nauda netiek aprēķināta.

Šie gadījumi ir, piemēram, ja nokavētais nodokļu, nodevu un cits valsts noteiktais maksājums saņemts līdz šī maksājuma samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam.

Ja nokavētais nodokļa, nodevas un cits valsts noteiktais maksājums saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam, tad par samaksas termiņa nokavējumu no nokavējuma naudas pēdējā aprēķina datuma līdz nokavētā nodokļu, nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas dienai nokavējuma naudu neaprēķinās.

Ja nodokļu maksātājs būs precizējis iesniegto deklarāciju, tad, izpildoties konkrētiem normā uzskaitītajiem nosacījumiem, nokavējuma nauda par papildu aprēķināto maksājumu netiks aprēķināta.

Ja deklarācija būs iesniegta, pārkāpjot nodokļu normatīvos noteikto iesniegšanas termiņu, par nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu nokavējuma naudu neaprēķina, ja no nodokļu maksātāja līdz konkrētajā nodokļa likumā noteiktajam maksāšanas termiņam būs saņemta iemaksa vienotajā nodokļu kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdī nebūs izmantota citu saistību segšanai.

Ņemot vērā, ka ir piemērojama jauna Eiropas Savienības "de minimis" atbalsta regula, no likuma paredzēts izslēgt "de minimis" atbalstu zivsaimniecības nozarē - nodokļu administrācijas tiesības sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu.

Savukārt, lai ierobežotu nereģistrētu saimniecisko darbību, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un citus pārkāpumus, piemēram, nelikumīgu un neatļautu preču tirdzniecību globālā tīmekļa vidē, likumprojektā ietverts regulējums, kas paredz, ka VID varēs ne tikai atslēgt un apturēt domēna vārdu, bet arī Latvijas teritorijā ierobežot piekļuvi domēna vārdam vai interneta protokola adresēm. Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums paplašinās iespējas VID operatīvi rīkoties un pieņemt lēmumus par domēna vārdiem, kas ir reģistrēti ārpus Latvijas, atzīmē ministrijā.

Savukārt, lai nodrošinātu korektas informācijas iekļaušanu vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē, papildināts informācijas uzskaitījums, kas iekļaujams elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā par būvlaukumā nodarbinātu personu, kā arī par darba devējiem un būvniecības ierosinātājiem. Korektas informācijas iekļaušana minētajā datubāzē uzlabos datu kvalitāti, tādējādi paaugstinot risku analīzes efektivitāti, skaidro FM.