Deputāti skeptiski par "Gribu palīdzēt bēgļiem" aicinājumu likumā paplašināt humānās palīdzības tvērumu

Saeimas Juridiskajā komisijā deputāti šodien uzklausīja organizācijas pārstāvjus, kā arī Tieslietu ministrijas (TM) un citu atbildīgo pušu viedokļus.

TM uzsver, ka kriminālatbildība ir paredzēts tikai par nelikumīgu personas pārvietošanu pāri robežai, bet, ja kāds nolēmis palīdzēt nelegāli šķērsojošam migrantam ar karstu tēju vai ko citu, tad kriminālatbildība nav paredzēta.

Arī komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka biedrības piedāvātie likuma grozījumi nozīmētu, ka tiktu veidota imunitāte vai pat legalizētas darbības, kuru rezultātā tagad var rasties kriminālpārkāpums.

Valsts robežsardzes pārstāvji deputātiem norādīja, ka "Gribu palīdzēt bēgļiem" piedāvā būtiski paplašināt humānās palīdzības tvērumu, kas jau faktiski robežojas ar to, ka apzināti tiktu izdarīts kriminālpārkāpums.

Judins uzsver, ka ir svarīgi diskutēt par humāno palīdzību, jo notikumi pasaulē norāda, ka sabiedrība vēlas stingrāku politisko rīcību. Tieši tāpēc ir būtiski izprast arī nevalstisko organizāciju redzējumu par šo problēmu, bet pašlaik deputāti neizrāda vēlmi paskatīt Krimināllikuma normas, norādīja Judins.

Organizācijas pārstāvji uzskata, ka esošā likuma norma par humāno palīdzību ir pārāk vispārināta un tagad vairākās Eiropas valstīs tiek sodītas arī tās personas, kuras negūst nekādu peļņu no palīdzības sniegšanai migrantiem.

Biedrība norādījusi, ka Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlamentā turpinās darbs pie jaunas direktīvas, kas noteiks minimālos mērus, lai novērstu un apkarotu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Eiropas Savienībā (ES) atbalstīšanu, un aizstās pašreiz spēkā esošo tā dēvēto "Atbalstītāju paketi".

Jau vēstīts, ka viena no galvenajām izmaiņām topošajā tiesību dokumentā ir skaidra norāde, ka atbalsts nelikumīgai trešo valstu pilsoņu ieceļošanai, tranzītam vai palikšanai ES dalībvalstī uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu tad, ja tas veikts apmaiņā pret finansiālu vai materiālu labumu vai šāda labuma apsolījumu, vai arī nolūkā saņemt šādu labumu.

Atsaucoties uz šo ES likumdošanas iniciatīvu, "Gribu palīdzēt bēgļiem" un biedrība "Latvijas Cilvēktiesību centrs" aicina arī Latvijas likumdevējus pilnveidot nacionālos tiesību aktus, skaidri nošķirot neatļautas trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās Latvijā atbalstīšanu labuma gūšanas nolūkos no palīdzības trešo valstu pilsoņiem humānu apsvērumu dēļ vai nolūkā apmierināt viņu pamatvajadzības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tai skaitā cilvēktiesībām.

"Gribu palīdzēt bēgļiem" jau iepriekš vērsusies Saeimas Juridiskajā komisijā, paužot bažas par kriminalizācijas riskiem, kas izriet no pašreizējā Krimināllikuma normām.

"Arī tiesas prāva pret "Gribu palīdzēt bēgliem" biedri levu Raubiško par atbalstu Sīrijas pilsoņu grupai pie Latvijas-Baltkrievijas robežas 2023.gada janvārī ir viens no būtiskākajiem solidaritātes kriminalizācijas piemēriem," uzskata biedrībā.

Kā vēstīts, Raubiško ir apsūdzēta par tīšu nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu personu grupai. Latgales rajona tiesā Rēzeknē prokurore tiesas debatēs ir lūgusi Raubiško piespriest vienu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.

Raubiško norādījusi, ka viņa rīkojās, lai glābtu dzīvības, un ka palīdzība patvēruma meklētājiem nav noziegums.

Savukārt prokuratūras skatījumā, Raubiško Eiropas Cilvēktiesību tiesai iesniegusi apzināti nepatiesu informāciju par Sīrijas pilsoņu grupu, kas nelegāli ieradusies Latvijā. Kā norādījusi apsūdzība, 2023.gada 11.janvārī sarakstē ar Sīrijas pilsoni Raubiško devusi norādījumus Sīrijas pilsoņu grupai nelikumīgi šķērsot Latvijas robežu, lai varētu paziņot, ka Sīrijas pilsoņu grupa atrodas Latvijas jurisdikcijā, un šādi radītu pamatu Eiropas Cilvēktiesību tiesai pagaidu noregulējuma saņemšanai.

Izpildot Raubiško dotos norādījumus, sīriete un četri viņas tautieši, pret kuriem kriminālprocess izdalīts citā lietvedībā, tīši nelikumīgi šķērsojuši robežu Robežnieku pagastā, norādījusi apsūdzība.

Pēc fotogrāfiju uzņemšanas Latvijā un to nosūtīšanas Raubiško, sīrieši atbilstoši Raubiško dotajiem norādījumiem, atgriezušies Baltkrievijas teritorijā gaidīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu par pagaidu aizsardzības pasākumu noteikšanu.

Prokuratūras vērtējumā, 2023.gada 11.janvārī Raubiško iesniedza Eiropas Cilvēktiesību tiesai apzināti nepatiesu informāciju par Sīrijas pilsoņu grupas atrašanos Latvijas jurisdikcijā, apzinoties, ka uz informācijas tiesai iesniegšanas brīdi šīs personas jau ir atstājušas Latviju un atrodas Baltkrievijas teritorijā.