Aicina mainīt kārtību, kā tiek izmaksāti pārmaksātie nodokļi un piešķirti slimības pabalsti

Lai mazinātu birokrātiju, pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā arī dažādus pabalstus un citus maksājumus iedzīvotājiem varētu izmaksāt automātiski, proti, līdzko personai uz to rastos tiesības, par to lēmusi Birokrātijas mazināšanas darba grupa.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK), pirmdien birokrātijas mazināšanas rīcības grupa diskutēja par iesniegtajiem papildu priekšlikumiem un vienojās par tālākajiem soļiem, lai pabeigtu valdībai iesniedzamā pirmā priekšlikumu saraksta izstrādi. Apspriestie priekšlikumi skar gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus, gan arī publisko pārvaldi, atzīmē VK.

Piemēram, tiek rosināts, ka iedzīvotājiem līdzās e-adresei būtu iespēja reģistrēt arī savu bankas konta numuru norēķiniem ar valsti.

Tas, kā norāda VK, palīdzētu atteikties no dažādiem iesniegumiem, piemēram, par slimības pabalsta piešķiršanu, iedzīvotāja ienākuma nodokļa pārmaksas atgūšanu, jo iestādei uzreiz būtu zināms, uz kādu bankas konta numuru pārskaitāms konkrētais pabalsts, līdzekļu atmaksa vai cits maksājums. Šī līdzekļu pārskaitīšana uz iedzīvotāja kontu notiktu automātiski, līdzko personai rastos tiesības uz attiecīgo pabalstu.

Tiek arī apspriesta iespēja vienkāršot informācijas nodošanu VID par veselības aprūpes un izglītības pakalpojumiem. Lai to nodrošinātu, čeki par veselības aprūpes vai izglītības jomas pakalpojumiem VID būtu jānodod e-kvīts formātā. Tas nozīmē, ka pēc pakalpojuma apmaksas uzreiz automātiski tiks nosūtīta e-kvīts VID. Attiecīgi iedzīvotājam vairs nebūtu jākrāj čeki un tie manuāli jāpievieno EDS sistēmā, lai, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju VID, saņemtu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem.

Līdztekus kancelejā informē, ka atsaucību guvis arī priekšlikums vienkāršot privāto būvju siltināšanas procesu. Šobrīd nepieciešamo atļauju, saskaņojumu saņemšana un dokumentu kārtošana, kā pauž VK, paģēr nesamērīgi ilgu laiku un proporcionāli lielus izdevumus no kopējā projekta budžeta. Pārskatot un samazinot šīs procedūras, samazināsies ne tikai patērētais laiks, bet arī nepieciešamās izmaksas, tādējādi arī ātrāk būs jūtama veikto ieguldījumu atdeve, sola kancelejā.

Savukārt attiecībā uz uzņēmējiem viens no ierosinājumiem ir mainīt līdzšinējo praksi un pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pieprasījuma vairs nesniegt tai tos pašus datus, kas jau iesniegti VID. Turpmāk CSP nepieciešamos datus pati iegūtu no VID. Tikai gadījumā, ja saņemtie dati būtu nepietiekami statistikas veidošanai, CSP no uzņēmējiem prasītu papildu informāciju.

Tāpat tiek plānots atvieglot informācijas iegūšanu par darba drošību un aizsardzību.

Līdz šim materiāli par darba aizsardzību izkliedēti vairākās vietnēs, un darba devējs, iepazīstoties ar vienas vietnes saturu, nevar būt drošs, ka iepazinies ar visu nepieciešamo informāciju, secinājusi darba grupa. Lai šo situāciju mainītu, plānots visu darba devējam un arī darba ņēmējiem aktuālo informāciju publicēt vienuviet, šo adresi arī aktīvi popularizējot.

Ierosināts arī vienkāršot atbilstošo Ministru kabineta noteikumu saturu, standartizēt pieteikumu veidlapas, izstrādāt vienādotas iesniegumu sagataves, lai veicinātu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanu ar AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalstu.

Kā norāda kancelejā, rīcības grupas dalībnieki ir vienisprātis, ka nepieciešams vienkāršot arī informācijas iesniegšanu dažādos uzņēmuma attīstības posmos. Plānots padarīt vienkāršāku datu aizpildes formu, lai reģistrētu uzņēmumu, un šo procesu padarīt pilnībā digitālu. Tāpat arī situācijā, kad uzņēmums beidz darbību, tam slēguma finanšu pārskatu vairs nebūtu nepieciešams iesniegt gan Uzņēmumu reģistrā (UR), gan VID. Veicot nepieciešamos tehniskos pilnveidojumus sistēmās, UR šos datus iegūtu no VID.

Līdztekus, kā informē VK, tiek izskatītas arī iespējas mazināt birokrātiju pašā valsts pārvaldē. Lai samazinātu patērējamo laiku un finanšu līdzekļus saziņai pa pastu, tiks veicināta e-adreses lietošana oficiālai saziņai tiem, kam tā jau ir noteikta kā obligāta. Reģistrējot uzņēmumu vai organizāciju, to e-adrese tiktu aktivizēta automātiski. Jau reģistrētajiem tiktu noteikts pārejas periods, kurā pašiem aktivizēt e-adresi.

Tāpat arī apspriesta un darba grupas atbalstu guvusi birokrātijas mazināšana publisko iepirkumu procedūrā, tostarp paaugstinot jau vairāk nekā pirms astoņiem gadiem noteiktās līgumcenu robežvērtības. Pārsniedzot šīs robežvērtības, veicama publiskā iepirkuma procedūra, kas pieprasa laika resursu gan no pasūtītāja puses, gan no iepirkuma pretendentu puses.

Kā informē VK, tikuši apspriesti arī citi priekšlikumi, bet rīcības grupa vienojās, ka šīs nedēļas laikā iezīmēto prioritāšu sarakstā veiks precizējumus un papildinājumus, to prezentējot valdībai 22.aprīlī.

Vienlaikus kancelejā sola, ka problēmjautājumi, kas ir identificēti rīcības grupas darbības laikā, bet netiks iekļauti priekšlikumu sarakstā, tāpat tiks risināti - ārpus birokrātijas mazināšanas rīcības grupas formāta, ministrijās.

Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šogad 26.martā izdeva rīkojumu par rīcības grupas izveidi birokrātijas mazināšanai. Rīcības grupu vada Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, bet vadītāja vietnieks ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. Termiņi darba pabeigšanai rīkojumā nav noteikti, bet abi grupas vadītāji iepriekš publiski izteikušies, ka izvērtējums pamatā būtu jāpabeidz pāris mēnešu laikā.

Rīcības grupā iekļauti arī vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Universitātes profesors, domnīcas "LaSER" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektore Tatjana Guzņajeva, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Guntis Kaminskis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Tāpat darba grupā darbojas domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis, Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs, Latvijas Eksportētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks un "Latvijas Pilsoniskās alianses" direktore Kristīne Zonberga.

Rīcības grupas locekļa prombūtnē attiecīgā institūcija var deleģēt citu pārstāvi dalībai rīcības grupas sēdē.