Vai, meklējot jauno "airBaltic" valdes priekšsēdētāju, tiks pārskatīts algas lielums?
Jaunajam Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājam papildu būtu jāpievēršas darba efektivitātes nodrošināšanai, aģentūrai LETA sacīja "airBaltic" pagaidu padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.
Viņš sacīja, ka jaunās prasības "airBaltic" valdes priekšsēdētājam tiks nodefinētas tuvākajās dienās.
Tomēr Martinovs piebilda, ka no vispārējās loģikas ir nepieciešams tik labs un profesionāls izpilddirektors kā līdzšinējais aviokompānijas vadītājs Martins Gauss, bet varbūt papildu būtu nepieciešams paskatīties darba efektivitātes nodrošināšanā.
Martinovs norādīja, ka tuvākajā laikā tiks pasludināts konkurss, kā arī atlase noteikti būs plaša. "Mums nederēs labs kandidāts, bet izcils kandidāts," piebilda Martinovs.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka "airBaltic" ir jāturpina domāt par akcionāru interesēm, lai arī viņi gūtu labumu no šīs aviokompānijas darbības ne tikai atstarpināti, bet redzētu arī vērtības pieaugumu.
Komentējot, vai tiks pārskatīta jaunā "airBaltic" valdes priekšsēdētāja alga, Martinovs sacīja, ka tas ir pavisam cits jautājums un citi apstākļi, kas parasti tiek apspriests ar katru kandidātu, jo nav divu vienādu kandidātu un divas vienādas algas.
Viņš sacīja, ka par vadītāja algas apmēru ir pāragri spriest. "Ja mēs konkurējam starptautiskajā tirgū, kā arī būs lēmums piesaistīt starptautisko profesionāli, visticamāk, tad būs jāskatās starptautiskais atalgojums. Ja mēs aprobežosimies ar Baltijas valstu vai Vācijas kandidātu, tad arī attiecīgi "pārmaksāt neplānojam," piebilda Martinovs.
Jautāts, vai Gausa atlaišana neapgrūtinās potenciālo investoru piesaisti, Martinovs sacīja, ka negatīvai ietekmei nevajadzētu būt. "Uzņēmums ir labi un profesionāli pārvaldīts arī citos līmeņos. Varu atzinīgi novērtēt Gausa izveidoto uzņēmuma pārvaldības sistēmu, kas ir diezgan augstā līmenī. Aizvietojamība ir diezgan labi nodrošināta, un principā nevajadzētu būt negatīvai ietekmei," piebilda Martinovs.
LETA jau ziņoja, ka "airBaltic" padome pieņēmusi lēmumu no pirmdienas, 7.aprīļa, atbrīvot no amata līdzšinējo aviokompānijas valdes priekšsēdētāju Gausu, aģentūru LETA informēja Satiksmes ministrijā (SM).
Tādējādi no pirmdienas "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpinās valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Pirmdien akcionāru sapulces laikā "airBaltic" lielākais akcionārs - SM - pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gausam. Pēc akcionāru sapulces "airBaltic" padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu no pirmdienas no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Gausu.
Jau ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.