Prokuratūra pabeigusi izmeklēšanu un nosūtījusi tiesai krimināllietu, kurā sporta treneris apsūdzēts par seksuāla rakstura darbībām ar nepilngadīgo, kura bijusi viņa audzēkne, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Šis atkal jau ir gadījums, kur, saskaņā ar apsūdzības viedokli, notikušajā treneris izmantojis savu autoritāti.
Zanei (vārds mainīts) kāpšanas treniņi notika gandrīz katru dienu, pie konkrētā trenera - no 13 gadu vecuma. Trenējās Rīgas bērnu un jaunatnes centrā “Daugmale” un arī privātā kāpšanas zālē. Darījusi to ar labiem panākumiem, braukusi uz treniņnometnēm un sacensībām.
Zane raidījumam stāstīja, ka pirmās aizdomīgās situācijas veidojušās 15 gadu vecumā. Tolaik treneris izrādījis nepatiku pret viņas vēlmi apmeklēt vakara pasākumu skolā. Meitene tur nav aizgājusi, tomēr pēc tam arī treniņā ignorēta. Tas pats atkārtojies, kad treneris atzinies simpātijās, bet viņa tās noraidījusi.
Baidījusies, ka tas ietekmēs sporta gaitas. “Es izdomāju, ka, ja es gribu turpināt trenēties, kas man bija ļoti svarīgi, - nu labi, es arī pateikšu viņam - labi, man arī, pieņemsim, ir simpātijas pret viņu. Pateikšu viņam; nu nekas, nekas slikts jau tā kā nenotiks pēc tam. Un tad es viņam tā kā viendien pateicu, un viņš pateica - O! Bet tas tik labi! Un tad sākās visa tā lielākā uzbāšanās,” stāsta lietā par cietušo atzītā meitene.
Treneris piedāvājis Zani vest uz treniņiem vai mājās - arī paslepus. Kāda sarakste pērn martā liecina, ka treneris bijis dusmīgs par to, ka meitene nepievērš tādu uzmanību, kādu viņš gribētu. “…kas ir stulbākais tad kad tev būtu iespēja mani noskūpstīt vai palikt divatā tu viņu neizmanto,” rakstījis treneris.
Visas trīs seksuālās vardarbības epizodes, par kurām treneris apsūdzēts, notikušas ārpus Latvijas - treniņnometnē un sacensībās. Zanei bija apritējuši 16, viņa aizvien bija nepilngadīga un treneris bija autoritāte klinšu kāpšanas sportā.
Rīgas Ziemeļu prokuratūras prokurore Irina Petrova: “Nekomentējot konkrēto lietu, bet vispārinot - bieži vien šādas darbības tiek veiktas ārpus Latvijas, braucot uz kaut kādām vai nometnēm, vai sacensībām ārpus Latvijas. Un tur jau arī jāņem vērā tas, ka bērns ir prom no savas ģimenes. Viņš ir kopā ar šo cilvēku, kas viņu pavada šajās sacensībās, kas ir viņa treneris, kuram uzticas vecāki, un cik tāds nepilngadīgs bērns ir spējīgs ārpus Latvijas viens pats kaut ko izdarīt.”
Prokurore trenerim apsūdzību uzrādījusi par to, ka viņš, izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli un autoritāti, izdarīja seksuāla rakstura darbības ar nepilngadīgu personu, nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušo, treneris piespiedis uz darbībām, kas apdraudēja viņas dzimumneaizskaramību.
Apsūdzētais treneris telefonsarunā ar “de facto” sākotnēji piekrita intervijai un teica: “Laikam jau tā, ka es būtu ar mieru izstāstīt, jo tas, kā bija šādi nodefinēts, izliekas ļoti nopietni, bet patiesībā ir cits stāsts. Bet jā, es labprāt gribētu savu versiju arī izstāstīt.”
Neilgu brīdi vēlāk kāpšanas sporta treneris norunāto tikšanos ar “de facto” atceļ, norādot, ka “pagaidām līdz apstākļu noskaidrošanai sakarā ar tiesvedību komentārus nesniegs”. Tos atsaka arī viņa advokāts. Apsūdzētais vainu atzinis daļēji, norāda prokurore.
“Bija kaut kādi brīži, kad es centos to visu apstādināt, bet man neizdevās. Un tad vienā brīdī es izdomāju, ka viss - tā nebūs vairs. Un es viņam pateicu to. Viņš bija ļoti dusmīgs par visu to. Un viņš teica - viss vairs uz treniņiem vari nenākt, es tevi vairs redzēt negribu. Un tad es sapratu. Man vēl bija divi citi treneri, un es domāju nu labi, es iešu uz tiem treniņiem. Es īsti nezināju, ko teikt vecākiem (..) Es vienkārši nevarēju izstāstīt saviem vecākiem to, un neviens par to nezināja.”
Zane, kura iepriekšējos gadus bija aizrautīga kāpšanas sportiste, pēc notikušā treniņus sāka izlaist. Tā par notikušo uzzināja viņas tēvs, kurš bija palīdzējis veidot viņas sportistes karjeru.
Uz jautājumu, kāda bija pirmā doma, uzzinot par meitas nevēlēšanos trenēties, viņas tēvs atbild: “Ka meita nepietiekami trenējās, ka varbūt tiešām ar disciplīnu ir problēmas? Bet tas jau notika otro reizi. Tad es sapratu, ka jāsāk uzdot neērti jautājumi. Bieži vien vecākiem to negribas darīt. Viņiem liekas, ka uzticība ir laba starp dēlu vai meitu un vecākiem, bet bieži vien tas tā galīgi nav. Un, ja šis manipulators ir pietiekami izveicīgs un pareizi manipulē, tad šī informācija līdz vecākiem nemaz nenonāk.”
Policija uzsāka krimināllietu, par procesu informējusi bērnu un jaunatnes centru “Daugmale”. Tā vadītājs Edgars Šāblis, kurš arī pats cieši saistīts ar alpīnismu un kāpšanas sportu, no intervijas “de facto” šajā nedēļā kategoriski atteicās, jo neesot laika. Uzsver, ka centra kāpšanas zālē ir videokameras un tās neko aizdomīgu neesot fiksējušas. Garā telefonsarunā aicina filmēt tās vietas, kur noziegums faktiski noticis. “Tā ir antireklāma. Un teiksim, ka jums kaut kāda ir, ka tur kaut kas ir noticis. Lai vispirms griežas.... Lai būtu skaidrība - ja būtu griezusies policija, kurā vietā, kas sācies un kur ir... Tā, kā policija nav griezusies pie mums, tad man ir aizdomas, ka tas vispār ne tuvu nav bijis mūsu iestādes sakarā,” saka Šāblis.
Kad centrs “Daugmale” pērnvasar saņēma informāciju no policijas par sākto izmeklēšanu, treneri no darba atbrīvoja - augusta beigās, tiklīdz viņš atgriezies no atvaļinājuma. Papildus neko citu bērnu drošībai centrs nav veicis.
Savukārt pēc Latvijas Alpīnisma Savienības iesnieguma Latvijas Sporta federāciju padome pērn septembra vidū apturēja trenera sertifikātu.
“Visdrīzāk lielākā daļa tās pašas kāpšanas sabiedrības trenējās kopā ar šo cilvēku, gāja pie viņiem uz treniņiem un tā tālāk, un neviens neko nemanīja. Tu ar to saskaries tad, kad tas notiek. Un tas, ko mēs kā federācija darām, mēs varam vienkārši informēt par to, ka, ja jums ir aizdomas vai ja kas ir,
tad uzreiz vēršaties Bērnu tiesību aizsardzības centrā, tas ir lietās par nepilngadīgiem, vai vēršaties Valsts policijā, ja tas ir kaut kāds tīšs pārkāpums. Tagad arī mēs esam savā mājaslapā, ja jūs atverat, mums apakšā ir šis baneris ar šiem telefoniem, kur vērsties, kas agrāk mums tur nebija,” saka Latvijas Alpīnistu savienības valdes loceklis Normunds Reinbergs.
Kādā nesenā sociālo tīklu ierakstā redzams, kā apsūdzētais vada kādu treniņu. Prokuratūra kā vienu no drošības līdzekļiem viņam piemērojusi liegumu strādāt ar nepilngadīgajiem. Bet likums šobrīd neparedz atbildību, ja treneris strādā bez sertifikāta - tādu iecerēts iestrādāt jaunajā sporta likumā. Ministrijā iestrēdzis arī ziņojums par plāniem cīņai ar dažādiem pārkāpumiem sportā un speciāla centra izveidei, kas darbotos kā ombuds. Savukārt Sporta federāciju padome plāno papildināt prasības, kas jāapgūst jebkuram trenerim, pagarinot sertifikātu. “Tajās 60 stundās būtu noteikts kurss attiecībā uz šiem ētikas jautājumiem un primāri - informēt un brīdināt sporta speciālistus, cik tuvu vai tālu viņi drīkst komunicēt ar saviem sportistiem, saviem padotajiem un kā var izpausties viens vai otrs komunikācijas veids nākotnes iestāžu lēmumos,” saka LSFP vadītājs Vladimirs Šteinbergs.
“de facto” rīcībā ir arī citas apsūdzētā trenera bijušās audzēknes liecība par iespējamu uzmākšanos jau pirms vairākiem gadiem. Tolaik meitenes mamma par aizdomām telefoniski mēģinājusi informēt arī Daugmales vadītāju Šābli, kurš, pēc mammas teiktā, aicinājis to pierādīt to un nav pat uzklausījis tālāk. Treneris darbu toreiz turpinājis. Šāblis “de facto” konkrētu atbildi, vai un kā centrs uz šo zvanu ir reaģējis, nesniedz.
Edgars Šāblis: Vai tāds zvans ir bijis? Kur ir… es nevaru 7 gadus atpakaļ atcerēties… Bet es uzreiz jums apgalvoju, ka jebkurā gadījumā uz jebkuriem tādiem gadījumiem mēs reaģējam. To tūlīt nopietni izskatām. Nopietni izskatām, cik es zinu tad.
Žurnāliste: Kāpēc jūs ļāvāt tam trenerim turpināt tur strādāt?
Edgars Šāblis: Un kāpēc jums ļauj strādāt - par uzbrukumu man? (..)
Žurnāliste: Kā jūs reaģējat uz šo zvanu?
Edgars Šāblis: Paldies, ka piezvanījāt, es jums šodien atbildēšu.”
Solītajā e-pastā atbilžu pēc būtības nav.
“Gribētu aicināt sabiedrību tomēr būt, kā jau minēju, vērīgiem. Sekot līdzi gan saviem kolēģiem, varbūt citiem sabiedrības locekļiem dažādās profesijās un vērot arī, protams, mūsu bērnus. Un ne tikai mūsu bērnus, jo, kā jau ir zināms, svešu bērnu nav. Mums ir jābūt pašiem uzmanīgiem. Varbūt ar šādu gadījumu arī būs praksē mazāk,” saka prokurore Petrova.