Centieni mazināt birokrātiju. Rinkēvičs pauda cerību, ka rezultāti būs

Valsts konkurētspējas komisija piedāvās konkrētus priekšlikumus birokrātijas mazināšanai, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš uzsvēra, ka daļa no priekšlikumiem sasaucas ar tiem, pie kā strādāja valdība. Rinkevičs pieminēja tā dēvēto datu feodālismu, kur iestādes nedalās ar datiem pašas savā starpā. Tam, pēc prezidenta domām, ir vairāki iemesli, tostarp arī tehniski.

Plānots arī sinhronizēt dažādu datu apmaiņu starp Latvijas Banku, Centrālo statistikas pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienestu, lai uzņēmējiem nav jāraksta dažāda veida dokumenti atkārtoti. Valsts prezidents uzsvēra, ka tās ir idejas, kuras tiek izstrādātas valdības līmenī. Rinkēvičs pauda cerību, ka rezultāti būs.

Valsts prezidents pieminēja, ka ir jautājumi, kuri tiks virzīti tālāk, piemēram, augstskolu, profesionālās izglītības sistēmas sadarbība ar biznesu, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti. Viņš sacīja, ka tas ir pavisam cits jautājums, jo runa var būt gan par likumdošanu, gan paradumu maiņu.

Rinkēvičs atgādināja, ka pērn tika nolemts par grozījumiem Augstskolu likumā, ka profesoram var nebūt latviešu valodas zināšanu pirmā gada laikā. Rīgas pils saimnieks secināja, ka juridiski šis jautājums ir sakārtots. Viņš sacīja, ka pēc laika gribētu redzēt, cik tādu profesoru Latvijā ir.

"Mēs bieži dzirdam, ka normatīvs vai likums neļauj rīkoties. Cita lieta - kad likumi ir sakārtoti, ko mēs darām tālāk. Mēs varam rīkoties ārpus tradicionālie ierastās normatīvisma bāzes," teica Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka augstskolu izglītības sistēmas sadarbība ar biznesu ir viens. Runājot par informācijas pieprasīšanu, apmaiņu, apstrādi, Valsts prezidents akcentēja, ka neviens netaisās konkurēt ar otru. Rinkēvičs pieminēja, ka Valsts prezidenta institūcija ir izpildvara.

Viņš pieminēja, ka pēc šī pētījuma darba grupās ir izkristalizējusies virkne lietu, kuras turpinās virzīt vai nu juridisku dokumentu ceļā, vai mēģinot kaut kādā veidā "savilkt kopā" valsts pārvaldi, akadēmisko sektoru, uzņēmējdarbības vidi. Valsts prezidents pieminēja, ka drīz būs gaidāma vēl viena saruna Konkurētspējas komisijā, kur būs arī konkrēti priekšlikumi.

LETA jau rakstīja, ka Valsts konkurētspējas celšanai nepieciešams vienkāršot valsts un Eiropas Savienības (ES) investīciju programmu nosacījumus, veicināt sadarbību starp augstskolām un privāto sektoru, samazināt valsts iestādēm iesniedzamo datu un atskaišu apjomu un uzlabot privātā sektora sadarbību ar valsts iestādēm, secināts Valsts konkurētspējas komisijas pētījumā "Latvijas lielie eksportējošie un inovatīvie uzņēmumi par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi".

Pētījuma rezultātus plānots īstenot četros virzienos, izveidojot konkrētu praktiskus risinājumus. Priekšlikumu īstenošanu Valsts konkurētspējas komisija veiks 2025.gada laikā.

Pirmais virziens būs vienkāršot valsts un Eiropas Savienības (ES) investīciju programmu nosacījumus. Pārmērīgais birokrātiskais slogs attur uzņēmējus pieteikties un izmantot pieejamās attīstības programmas. Valsts prezidents šos jautājums ir aktualizējis arī sarunās ar finanšu un ekonomikas ministriem. Valsts konkurētspējas komisija sniegs praktiskus ieteikumus, lai rastu labāku līdzsvaru starp projektu vērtēšanu pēc būtības un nepieciešamajām kontroles prasībām.

Otrais virziens paredz veicināt sadarbību starp augstskolām un privāto sektoru. Pēc Valsts konkurētspējas komisijas iniciatīvas tiks pārskatīti motivācijas instrumenti augstskolās, lai pētnieki un pasniedzēji kāpinātu sadarbību ar uzņēmumiem. Tāpat paredzēts izstrādāt priekšlikumus nacionālā privātā finansējuma piesaistes uzlabošanai pētniecībai un attīstībai.

Trešais virziens paredz samazināt valsts iestādēm iesniedzamo datu un atskaišu apjomu. Viena no lielākajām problēmām, ko uzsvēra uzņēmēji gandrīz katrā pētījuma intervijā, ir lielais datu daudzums, ko pieprasa valsts iestādes. Šie pieprasījumi bieži dublējas.

Valsts konkurētspējas komisija izveidos priekšlikumus "iesniedz vienreiz" principa piemērošanas prakses uzlabošanai. Savukārt, lai atbalstītu valsts pārvaldes centienus mazināt birokrātisko slogu, Valsts konkurētspējas komisija atbalstīs triju lielāko iestāžu - Centrālās statistikas pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Bankas - datu pieprasījumu salāgošanu vienotā formā.

Ceturtais virziens paredz uzlabot privātā sektora sadarbību ar valsts iestādēm. Vairāki uzņēmēji intervijās minēja vienkāršas un atklātas komunikācijas trūkumu ar valsts pārvaldi.

Valsts konkurētspējas komisija izskatīs pētījumā paustās idejas, lai sniegtu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta darba efektivitātes uzlabošanai, piemēram, piedāvājot ieviest individualizētu konsultantu lielajiem nodokļu maksātājiem, modernizēt gada pārskata iesniedzamo formu, informācijas salāgošanu starp Valsts ieņēmumu dienesti un Muitas pārvaldi un citus.

Pētījums tapa 2024.gadā ar mērķi sistemātiski klasificēt galvenos izaicinājumus inovāciju, produktivitātes, birokrātijas, sadarbības, eksportspējas un cilvēkkapitāla jomās. Pētījumā piedalījās 64 Latvijā lielāko eksportējošo uzņēmumu īpašnieki vai augstākā līmeņa vadība. Pētījums tika izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.