Žaņa Lipkes memoriāls vieno ietekmīgus ziedotājus
Pašaizliedzīgas un izcilas personības Žaņa (īstajā vārdā Jāņa) Lipkes piemiņai, kurš Otrā pasaules kara laikā kopā ar dzīvesbiedri Johannu Lipki no drošas nāves izglāba daudzus ebrejus, tiks veidots memoriāls.
Tas iespējams tikai un vienīgi par ziedojumiem, no kuriem lielāko daļu veido Latvijā ietekmīgu personu devums.
Lielākie ziedotāji ir Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (25 000 latu), nekustamo īpašumu uzņēmējs Aldis Plaudis (10 000 latu), Jura Savicka vadītā SIA Itera Latvija (10 000 latu) un Latvijas ebreju draudžu un kopienu padome (10 000 latu). Ziedotāju vidū ir Oļega Fiļa kūrētā Aizkraukles banka (5000 latu), arī uzņēmējs Andris Šķēle (5000 eiro) un Valsts kultūrkapitāla fonds (300 latu).
"Brīnos un esmu sajūsmā [par Žani Lipki]. Mums jālepojas ar šādu varonību, zinot tās šausmas, briesmas, atmosfēru, kas valdīja okupētās teritorijās, tajā skaitā Rīgā. Lipkem ārpusē palīdzēja 25 cilvēki, tas ir unikāli. Neapšaubāmi, memoriāls ir pelnīts. Tas parāda latviešu un ebreju kopā dzīvošanu vairāk nekā simtu gadu. Ebreju tauta Latvijas attīstībā ir ļoti daudz devusi vienmēr," norādīja Ventspils domes priekšsēdētājs A. Lembergs. Viņu personīgi uzrunājis biedrības dibinātājs Māris Gailis.
Arī gāzes apgādes kompānijas Itera Latvija prezidents J. Savickis atsaucies M. Gaiļa aicinājumam ziedot līdzekļus Ž. Lipkes memoriāla izveidei. "Šis piemineklis ir latviešu tautai. Mums faktiski jāiemūžina ļoti daudzas Latvijas vēstures lietas, kas celtu mūsu pašapziņu, it sevišķi šodien, kad mūs situācija grib nospiest uz ceļiem. Esmu gandarīts un priecīgs, ka Mārim [Gailim] radās šī ideja un viņš mani uzrunāja piedalīties Latvijas tautas labestības un kolosālu cilvēku piemiņas iemūžināšanā," atzina J. Savickis.
Ž. Lipkes vedekla Ārija Lipke Neatkarīgajai pastāstīja, ka ir gandarīta par ieceri veidot memoriālu, pie kura idejas strādāts vairāku gadu garumā. Savukārt Ž. Lipkes mazdēls Viesturs, lūgts komentēt, kādas ir viņa spilgtākās atmiņas par vectēvu, stāsta: "Viņš mani auklēja, veda uz muzejiem, zooloģisko dārzu. Viņš bija ļoti jauks cilvēks."
Kopējā tāme memoriāla izveidei ir 270 000 latu, līdz šim iztērēti 64 000 latu, atklāj M. Gailis. Viņš cer, ka jau nākamajā nedēļā izdosies ķerties pie konstrukcijas būvniecības, lai pēc pusotra mēneša, ja viss labi veiksies, varētu svinēt spāru svētkus un nākamgad būtu iespēja atklāt memoriālu.
"Šis nebūs klasisks, garlaicīgs muzejs. Tas vairāk būs vērsts uz emocijām, iespaidiem," īsumā raksturo biedrības Žaņa Lipkes memoriāls valdes priekšsēdētājs M. Gailis.
Pirmais iespaids, kas radīsies apmeklētājiem, ieraugot šo memoriālu, būs simbolisks Noasa šķirsts, raksturo arhitekte Zaiga Gaile. "Muzeja tēls ir raksturīgs Ķīpsalai – zvejnieku un jūrnieku darvots šķūnis, kas celts no strūgu kokiem, ar tam raksturīgu krāsu un smaržu. Tas izskatīsies kā apgāzta laiva. Vēsturiski te bija šķūnis, kura ieeja bija paslēpta zem suņa būdas," precizē arhitekte.