Talsos gaidāma "Sarkanās zvaigznes" mopēdu retrospekcija

Talsu novada muzejā no 24.janvāra varēs aplūkot gan populārākos, gan arī retāk redzētos rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne" ražotos mopēdus. Izstādē "Motori caur dzīvi rauj" būs apskatāmi slavenie "Rīga" 13, 14, 24, MINI un citi retāk redzētie mopēdi. Izstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas Motormuzeju un Latvijas Antīko automobiļu klubu.

Kopš rūpnīcas zelta laikiem daudz kas ir mainījies – nav vairs ražotnes un pa Latvijas ceļiem un takām ripo daudz modernāki citās valstīs ražoti mopēdi un skūteri. Tomēr daudziem vēl garāžās un māju bēniņos saglabājušies nu jau par retro tehniku kļuvušie "Sarkanās zvaigznes" braucamrīki.

"Sarkanā zvaigzne" bija viena no lielākajām velosipēdu, mopēdu un mokiku ražotnēm bijušajā Padomju Savienībā. Rūpnīcas pirmsākumi meklējami 1927.gada jūlijā, kad uzņēmējs Gustavs Ērenpreiss izveidoja nelielu ražotni, kurā izgatavoja kungu un dāmu velosipēdus.

1940.gadā rūpnīcu nacionalizēja un pārdēvēja par Rīgas velosipēdu rūpnīcu (RVR). Pēc Otrā pasaules kara postījumu seku likvidēšanas un rūpnīcas rekonstrukcijas uzņēmums darbu un velosipēdu ražošanu atsāka 1947.gada aprīlī.

Pagājušā gadsimta 50.gadu vidū rūpnīcas eksperimentālā ceha vīri radīja bijušās PSRS pirmo motovelosipēdu, piemontējot parastajam vīriešu divritenim. 1958.gadā rūpnīcas konstruktori sāka strādāt pie mopēdu izgatavošanas. Pirmais prototips, kuram nosaukums bija "Sprīdītis", tika izbrāķēts, bet otrais – "Rīga 1" – izmēģinājuma braucienā pievārēja vairāk nekā 10 000 kilometru.

1960.gadā no konveijera nobrauca pirmais "Sarkanās zvaigznes" mopēds.

Konstruktori vai katru gadu nāca klajā ar jauniem mopēdu un vēlāk arī motociklu modeļiem, to ražošana un noieta tirgus strauji paplašinājās. Rūpnīcas ziedu laikos 60. un 70.gados tika saražoti vairāk nekā 113 tūkstoši mopēdu, 59 tūkstoši mokiku un aptuveni 16 tūkstoši mini mokiku gadā.

90. gadu sākumā ražošana strauji saruka un 1998.gadā rūpnīcu slēdza.

Latvijā

Jau trešdien, 27.novembrī, jauniešiem būs iespēja internetā pārliecināties, vai viņi ir iesaukti Valsts aizsardzības dienestā (VAD) pēc nejaušības principa, otrdien pirms atlases paziņoja Aizsardzības ministrijas VAD departamenta direktora pienākuma izpildītājs Kristers Grauze.

Svarīgākais