Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 14.februārī, pārrunājot atbalstu literatūrai un grāmatniecībai, aicināja Kultūras ministriju meklēt papildu atbalsta mehānismus šai nozarei.
Šodien komisija kopā ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi tikās plašā rakstnieku, grāmatnieku un valsts iestāžu pārstāvju lokā. Spraigā diskusijā meklējot risinājumus nozares atbalstam, klātesošie bija vienisprātis par rakstniecības un izdevējdarbības nozīmi, stiprinot valsts pamatus, kā arī sargājot un attīstot latviešu valodu.
„Šodienas diskusija izgaismoja, cik sliktā situācijā atrodas mūsu literatūras nozare. Kultūras ministrijai kopā ar nozares pārstāvjiem jāturpina uzsāktais dialogs par to, kuri ir neatliekamākie darbi rakstniecības un grāmatniecības atbalstam,” akcentēja komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa.
Rakstniecības pārstāvji uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā dažādi atbalsta pasākumi no valsts puses ir samazināti līdz minimumam un arī finansējums Valsts kultūrkapitāla fonda literatūras nozares mērķprogrammām ir ārkārtīgi samazinājies. Turklāt šogad no uzņēmuma „Latvijas Valsts meži” veiktā 800 tūkstošus latu lielā ziedojuma kultūras nozarei rakstnieki izslēgti no iespējamo saņēmēju loka.
Stāstot par nepietiekamo finansējumu, dzejniece, žurnāla „Latvju Teksti” redaktore Liāna Langa uzsvēra, ka rakstniecība veido intelektuālo diskursu, kas nepieciešams kopējai valsts konkurētspējai, un tieši literatūra un grāmatniecība ir lielākās radošās nozares Latvijā.
Viens no nozares priekšlikumiem ir atgriezties pie sākotnējā Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa, kad tam tika novirzīta daļa no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, un veidot īpašu nacionālās rakstniecības atbalsta programmu. Šādai programmai rodot 300 tūkstošus latus, varētu sniegt atbalstu ne tikai jaunu oriģināldarbu tapšanai, bet arī lasīšanas veicināšanas programmām. Būtiska ir arī vērtīgo grāmatu plašāka pieejamība lasītājiem, tāpēc būtu jāatjauno bibliotēku iepirkumi.
Vairāki komisijas deputāti arī rosināja meklēt papildu finansējumu no pelnošajām valsts kapitālsabiedrībām. Deputāte Janīna Kursīte-Pakule (Vienotība) pauda sašutumu, ka pašlaik latviešu rakstniecība atrodas tik sliktā stāvoklī kā pašos savos pirmsākumos 19.gadsimtā un tiek izdots tikai viens literatūras žurnāls.
Kultūras ministre skaidroja, ka liela uzmanība tiks pievērsta, lai topošajā Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam uzsvars būtu uz vērtībām un kultūru. Ir jāmācās no iepriekšējām kļūdām un dokuments jāveido, lai attīstības plāna prioritātēm un noteiktajiem mērķiem tiktu pakārtots gan Eiropas Savienības fondu, gan valsts budžeta līdzekļu izlietojums, pauda Ž.Jaunzeme-Grende. Tāpat Kultūras ministrija šogad izstrādās stratēģiju par kultūras un radošo industriju attīstību, minēja ministre.