Turlais: Trokšņošanas ierobežošanā primārais ir iedzīvotāju vairākuma intereses

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais pateicas plašsaziņas līdzekļiem, kuri pēdējā laikā ir aktualizējuši jautājumu par trokšņošanu, tā pievēršot plašākas sabiedrības uzmanību šai problēmai.

Reaģējot uz rīdzinieku interesēm, 5.jūlijā tika sasaukta komitejas sēde par trokšņošanas problēmu. Uz to bija aicināti gan valsts institūciju pārstāvji, gan tiesību eksperti, gan iedzīvotāji, kurus traucē trokšņošana, gan tie, kuri paši par apkārtējo miera traucēšanu saukti pie administratīvās atbildības.

RPP šā gada pirmajā pusē ir saņēmusi 3299 iedzīvotāju sūdzības par trokšņošanu. Policijas darbinieki šajā laika posmā par traucējošu troksni noformējuši 332 administratīvā pārkāpuma protokolus un, izrakstot naudas soda kvītis, pie administratīvās atbildības saukuši trīs personas. Šī gada sešos mēnešos RPP saņemti 672 iesniegumi, no kuriem 289 bija sūdzības par trokšņošanu no pulksten 7.00 līdz 23.00, bet 383 sūdzības par trokšņošanu nakts laikā no pulksten 23.00 līdz 7.00.

Rīgas domes Sabiedriskās kārtības noteikumos Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību. RPP, atbilstoši šiem noteikumiem, pārkāpuma gadījumā personas sauc pie administratīvās atbildības, taču policijas lēmumi no trokšņotāju puses nereti tiek apstrīdēti tiesā, turklāt tiesvedības gaita ilgst gadiem, trokšņošana turpinās un iedzīvotāji ir neizpratnē par to, ka traucējums netiek novērsts. Tiesu lēmumi trokšņotāju sodīšanā nav vienoti, lai gan tiesas piekrīt, ka minētās normas aizsargā tiesības uz trokšņiem nepiesārņotu apkārtējo vidi un mieru.

Arī D.Turlais uzsver: "Primārais tomēr ir iedzīvotāju vairākuma intereses, tāpēc likumdevējam vajadzētu dot tiesības aizvērt vai apturēt "skaļas" iestādes darbību. Patlaban policija var tikai regulāri apsekot izklaides vietas, izbraukt uz izsaukumiem, pieņemt no iedzīvotājiem iesniegumus un uzsāk administratīvo lietvedību, bet problēma netiek atrisināta, trokšņošana turpinās. Ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas ļautu tiesībsargājošām iestādēm novērst šādus pārkāpumus nekavējoties un izslēgt to atkārtošanos."

Attiecībā uz sadzīviska rakstura trokšņiem daudzdzīvokļu namos, D.Turlais aicina kaimiņus vispirms tomēr komunicēt savā starpā un censties pašiem vienoties par pieņemamāko variantu problēmas atrisināšanai. Arī plašu rezonansi izsaukušais gadījums par sodiem, kas uzlikti par klavieru spēlēšanu, varēja izpalikt, ja kaimiņi pirms tam būtu mēģinājuši savstarpēji vienoties par muzicēšanas laiku. Jaunā pianista tēvs, sarunās ar plašsaziņas līdzekļiem, ir izvairījies pieminēt dažus faktus, kas ir RPP rīcībā. Par klavierspēles radīto traucējumu pretenzijas ir saņemtas no vairākiem kaimiņiem, nevis tikai no vienas personas. Turklāt sākotnēji policija ir uzlikusi minimālus sodus - vienu latu tēvam pirmajā gadījumā un divus latus mātei par atkārtotu trokšņošanu citā laikā. Vecāki pēc tam paši lūguši, lai par konstatētajiem pārkāpumiem soda viņu pilngadīgo dēlu. Tādējādi viņam par pirmo gadījumu piemērots sods viena lata apmērā, un par otro gadījumu arī minimālais sods, kas pie atkārtota pārkāpuma ir simts latu.

Ceturtdien, 12.jūlijā, D.Turlais un RPP tikās ar pianista tēvu. Komitejas priekšsēdētājs D.Turlais ir izvērtējis konkrēto gadījumu un RPP darbinieku rīcību: "Pirmais secinājums ir tāds, ka pašvaldības policija ir rīkojusies saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un precīzi un profesionāli virzījusi administratīvo procesu. Otrkārt, ar nožēlu jāsecina, ka konflikts attīstījās tik tālu tikai tāpēc, ka kaimiņi, kuri ir cienījami sabiedrības locekļi, izvairījās no savstarpējās komunikācijas, bet savstarpējā strīda risināšanā iesaistīja policiju, kas to padarīja vēl asāku."

"Labi, ka patlaban jaunu sūdzību nav un policija ir saņēmusi dokumentu, ka daļai kaimiņu nav pretenziju pret klavieru spēlēšanu. Varbūt šis gadījums būs paraugs citiem, cik svarīgi ir kaimiņiem runāt citam ar citu," saka D.Turlais.

Tā kā mūziķa ģimene paliek pie viedokļa, ka klavierspēle nav uzskatāma par troksni, un ir atšķirīgi viedokļi par tiesību normu traktēšanu, tad šis jautājums tālāk tiks risināts tiesiskā ceļā.

Tiks turpināts darbs, lai risinātu trokšņošanas problēmu kā tādu. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja jau septembra sēdēs turpinās skatīt šo jautājumu, kā arī ir iecere rīkot "apaļā galda" diskusiju, kurā aicinās piedalīties valsts institūciju, sabiedrisko organizāciju, plašsaziņas līdzekļu un iedzīvotāju pārstāvjus. Trokšņošanas problēmas plānots apspriest arī Starptautiskajā pašvaldību policijas konferencē, kas notiks septembrī, lai iepazītos ar citu valstu pieredzi.

Svarīgākais