Latvijas institūts: 73,4% ārzemju interneta publikāciju par Latviju bijušas pozitīvas

Šā gada pirmajos sešos mēnešos no ārvalstu mediju tiešsaistes publikācijām, kas pieminējušas Latviju, 73,4% bijušas ar pozitīvu ievirzi, liecina Latvijas Institūta veiktā monitoringa dati.

Kopumā svarīgāko ārzemju mediju tiešsaistes versijās raksti par Latviju parādījušies 2931 reizi - 2154 gadījumos tie Latviju atspoguļojuši pozitīvā gaismā.

"Protams, pilnībā izmērīt to, cik reizes un kur pieminēts Latvijas vārds visās pasaules valodās, ir grūti vai pat neiespējami, tāpēc, izmantojot savus meklēšanas mehānismus, koncentrējamies uz lielākajiem pasaules medijiem pasaules lielākajās valodās. Jāsaka, tas ļauj spriest par valdošo tendenci," skaidro Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.

Visvairāk aprakstītie temati bijuši Latvijas iekšpolitikas un ekonomikas jautājumi. No ziņu skaita visvairāk, 537, radījuši tieši Krievijas mediji, kam cieši seko Lietuva un Igaunija ar kopējo publikāciju skaitu – 531. Nedaudz mazāk, 413 rakstus, gada pirmajos sešos mēnešos par Latviju veidojuši Amerikas Savienoto Valstu mediji.

Likumsakarīgi, ka vislielāko interesi Latvija ārpasaulē raisījusi gada īsākajā mēnesī, februārī, kad Latvijā notika referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Tad kopumā par Latviju ārzemju portālos bijušas 857 publikācijas, turklāt ekonomiku no aktualitāšu augšgala izgrūduši sabiedrības jautājumi.

Ārvalstu mediji šo referendumu un tā iznākumu nav uztvēruši tendenciozi, kas redzams tajā, ka 70% no Latvijas sabiedrību aprakstošajām publikācijām bijušas pozitīvas.

"Dažkārt ir ļoti vērtīgi paraudzīties uz to, ko un kā par Latviju raksta ārvalstīs. Protams, netrūkst arī kritiķu, kuri cenšas akcentēt dzīves ēnas puses, kādu netrūkst nevienā valstī, taču skaitļi nemelo, un šādi uzskati pasaules medijos ir lielā mazākumā. Pats galvenais, ka raksti kļuvuši analītiskāki un spriedumu argumentētāki, ne tik pavirši," norāda Pētersone.

Bez jau pieminētajām valstīm salīdzinoši daudz Latvijas vārds izskanējis arī Zviedrijas, Lielbritānijas, Vācijas, Baltkrievijas, Francijas un Azerbaidžānas medijos.

Interesanti, ka trīs reizes interneta publikācijās Latviju pieminējušas Bermudu salas.

Monitoringā pētītie avoti ir angļu, vācu, zviedru, franču, spāņu, arābu, ķīniešu, indiešu, japāņu, krievu, ukraiņu un citās valodās.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais