Pārejot no latiem uz eiro, Latvijā būs jāapmaina 59 miljoni banknošu 1,16 miljardu latu vērtībā un 488 miljoni monētu 73 miljonu latu vērtībā, liecina centrālās bankas aplēses.
Pašlaik skaidrās naudas daudzums apgrozībā ir sasniedzis un pārsniedzis pirmskrīzes līmeni un pagājušā gada beigās bija 1,2 miljardi latu, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms.
Centrālās bankas prognozes un Igaunijas pieredze rāda, ka, gatavojoties pārejai uz eiro, samazināsies skaidrā nauda apgrozībā, cilvēki mēģinās tērēt uzkrājumus. Tiek prognozēts, ka skaidrās naudas kritums apgrozībā varētu būt 10% un vairāk. Šis naudas apjoms būs jāsavāc centrālajā bankā, varbūt jau no oktobra, ja cilvēki sāks iemaksāt skaidro naudu kontos vai sāks to tērēt.
Blūms atzina, ka banknošu miljonu skaits nav tik izaicinošs, jo papīra naudu Latvijas Banka varēs vienkāršāk apstrādāt un pārstrādāt. Ar metāla naudu ir sarežģītāk, piemēram, Igaunijā monētas bija daudz nevērtīgākas. Nomainot kronas ar eiro, Igaunijā centrālā banka saņēma atpakaļ metāla naudu tuvu pie 40%, bet Latvijas Banka prognozē, ka saņems atpakaļ līdz 75% - tās ir gandrīz 1200 tonnas. "Šis process, jau sākot ar tirgotājiem, būs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ļoti smags. Arī bankas domā par to, vai grīdu kravnesība ir pietiekoša," sacīja centrālās bankas pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, galvenais ir motivēt cilvēkus arvien vairāk izmantot bezskaidras naudas norēķinus, turēt naudu kontā un norēķināties ar kartēm.
Blūms iezīmēja vairākas risināmas lietas - latu, sevišķi metāla naudas, savākšana, eiro priekšpiegādes, kas vispirms būs bankām un no 10.decembra arī tirgotājiem, kā arī skaidrās naudas pieejamība. Valsts piešķīrusi Latvijas Pastam līdzekļus, lai lauku reģionos iedzīvotāji var samainīt naudu.
Ir vēl arī citi risināmi jautājumi - par lielo nominālu banknotēm, par nomināliem bankomātos. Banka vēlētos sākotnēji izdot pēc iespējas mazākus eiro nominālus, lai cilvēkiem ātrāk būtu maiņas nauda.
Mūsu centrālās bankas pārstāvji iepazinušies ar Igaunijas pieredzi, pārejot uz eiro. "Igauņi ir teikuši - ieviešot eiro, ir tikai divas problēmas, divi "c", proti, "cash" [skaidra nauda] un "communication" [komunikācija] vai Latvijas gadījumā pat "coins" [monētas] un "communication". Citu problēmu nebija. Sistēmas aizies, dokumenti tiks sakārtoti, pienāks septembris un oktobris, un tad būs "jārukā", jo veidosies šaurais pudeles kakls," sacīja centrālās bankas pārstāvis.
Kā ziņots, Latvijas valdība izvirzījusi mērķi pievienoties eirozonai nākamā gada janvārī. 5.martā finanšu ministrs Andris Vilks (V) Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāram Oli Rēnam iesniedza vēstuli par ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu EK un Eiropas Centrālajai bankai (ECB), lai tās izvērtētu Latvijas atbilstību Māstrihtas kritērijiem un gatavību dalībai eirozonā.
Ja EK un ECB ekspertu atzinums būs Latvijai labvēlīgs, gala politiskais lēmums par Latvijas uzaicināšanu iestāties eirozonā būs jāpieņem Eiropas Padomei šā gada jūlijā.
Kā ziņots, Latvijas Banka jau pērn konkursā izraudzījās kaltuvi, kas izgatavos Latvijas eiro apgrozības monētas. Konkursā uzvarēja Štutgartes kaltuve "Staatliche Münzen Baden-Württemberger" Vācijā, un Latvijas eiro apgrozības monētas tiks izgatavotas par 7 940 837 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa.
Savukārt šā gada sākumā centrālā banka izsludināja slēgtu konkursu par iespējamo no apgrozības izņemto lata monētu utilizāciju.