Arī pēc konverģences ziņojuma un rekomendāciju publicēšanas Latvijai būs jāturpina ar Eiropas Savienības (ES) valstīm diskutēt un skaidrot par Latvijas iedzīvotāju salīdzinoši zemo atbalstu eiro ieviešanai, prognozē Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone.
Juhansone žurnālistiem atzina, ka šis jautājums būs aktuāls arī pēc rekomendāciju publiskošanas un būs aktuāls diskusijās turpmāk līdz galīgā lēmuma pieņemšanai. Tomēr sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai, pēc Juhansones domām, neietekmēs gala lēmumu. "Šodien noslēdzas tikai viens posms. Formālās diskusijas dalībvalstu starpā sāksies tikai pēc šodienas ziņojuma," pauda Juhansone.
Turpmākajās diskusijās Latvijai nākšoties atbildēt uz trim galvenajiem jautājumiem - par nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās, par sabiedrības atbalstu eiro, kā arī par Latvijā īstenoto politiku ilgtspējību.
Tomēr atbalsts eiro, Eiropas Savienībai nav tikai Latvijas problēma. Šis ir aktuāls jautājums visā Eiropas Savienībā kopumā, par ko visām dalībvalstīm ir jādomā. Vēstniece skaidroja, ka zemais atbalsts Eiropas Savienībai un tās institūcijām ir tāpēc, ka dalībvalstu valdībām nereti nav izdevies pietiekami precīzi un skaidri izskaidrot pieņemtos lēmumus. "Uz šī fona mēs ar savu atbalstu eiro esam tikai konsekventi," viņa teica, piebilstot, ka tas tik un tā nemazina nepieciešamību skaidrot vairāk un argumentēt par to, kāpēc eiro ir nepieciešams. Viņasprāt, pašreizējās diskusijas par eiro ieviešanu ir vienas no kvalitatīvākajām, kādas Latvijā par šo jautājumu ir bijušas.
Negatīvais viedoklis par eiro ir saistīts ar to, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz gadījumu, kad joprojām politiskajā argumentācijā skaidro, ka kaut kādus lēmumus ir pieņēmusi Eiropas Savienība. "Tas ir arguments, kas mani īpaši kaitina," viņa teica, paskaidrojot, ka Latvija jau deviņus gadus ir ES dalībvalsts, līdz ar to arī piedalās lēmumu pieņemšanā.