LAU pilda Latvijas autoceļu pasūtījumu

Madonas rajona ceļu stāvoklis ir slikts, bet izbraucams, – tā savu saimniecību raksturo LAU Alūksnes ceļu rajona Madonas nodaļas vadītājs Vilnis Ķūrens.

Madonas bijušajā administratīvajā rajona teritorijā nav valsts nozīmes ceļu, taču, vērtējot ceļus no to uzturēšanas klases viedokļa, Madonas nodaļa uztur kārtībā 135 km A klases ceļu – tajā skaitā ceļu Madona–Bērzkrogs līdz Vecpiebalgai, Madona–Pļaviņas līdz Aiviekstei, Madona–Gulbene līdz Dzelzavai un Madona–Varakļāni līdz krustojumam ar valsts nozīmes autoceļu A12 (Jēkabpils–Ludza).

Jāmaina normatīvā bāze

Kā galvenos iemeslus sliktajam ceļu stāvoklim pieredzējušais ceļinieks min nepārdomāto ceļu uzturēšanas sistēmu valstī – naudas vienmēr ir par maz ceļu uzturēšanai, līdz vienreiz vadzis lūst un ceļi kļūst neizbraucami. Laikus veikti remonti, tostarp virsmas apstrāde, ceļu kalpošanas laiku būtiski pagarina. Latvijas valsts ceļi pēdējos gados vairāk naudas Latvijas Autoceļu uzturētājiem (LAU) piešķir virsmas apstrādei, diemžēl daudzviet ar virsmas apstrādi vien nekas vairs nav līdzams – ceļi ir sabrukuši tiktāl, ka nepieciešams jau nopietnāks un dārgāks virsmas remonts vai pilnīga ceļa rekonstrukcija. Patlaban virsmas apstrādes darbi notiek arī uz ceļa Madona–Varakļāņi, sākot no desmitā kilometra. Vispirms tiek salabotas bedrītes un plaisas, bet vēlāk uzklāts šķembu un bituma maisījums, kas vienlaikus atjauno arī ceļa raupjumu. Pēc ES pārstāvju ieteikuma šogad virsmas apstrāde tiek veikta uz vairākiem salīdzinoši jauniem ceļiem.

Kā otru nozīmīgu aspektu V. Ķūrens atzīmē ceļu būves un uzturēšanas noteikumus, kuri neatbilst Latvijas apstākļiem – patlaban tiek izmantoti Eiropas Savienības ieteikumi. Pieredze liecina, ka vispareizāk būtu bijis turpināt izmantot PSRS laikos izstrādātos normatīvus un standartus, kas bija atbilstoši Latvijas klimatiskajai un ģeoloģiskajai situācijai. Savulaik Latvijā strādāja arī pēc somu metodikas, taču arī somi atzina, ka tā neatbilst Latvijas ģeoloģiskajām īpatnībām – Somijā ceļu būve pamatā norit uz stabila klinšaina pamata, savukārt Latvijā dažviet ir smilts, māls, bet citur pat purvs. Vienīgi klimatisko apstākļu ziņā Somijas pieredze ir līdzīga mūsējai. Arī Vācijas tehnoloģijas nav piemērotas nedz no ģeoloģiskā, nedz klimatiskā aspekta. Tāpēc nav jābrīnās, ka arī uz jaunbūvētajiem ceļiem ir redzamas gan iebrauktas rises, gan asfalta klājums ātri plaisā. Tas nozīmē, ka ir ne tikai jāseko ceļa būves kvalitātei, bet gan arī daļēji jāmaina normatīvā bāze.

Salīdzinājumā ar kaimiņrajoniem – Cēsu un Gulbenes ceļiem – Madonas pusē ceļi ir labāki, jo vairāk uzmanības tiek veltīts to laicīgam remontam.

Izmanto un pārdod granti, smilti un dolomīta šķembas

A/s Latvijas Autoceļu uzturētājs apsaimnieko teju 90 smilts, smiltsgrants karjeru visā Latvijā, kuros iegūtie būvmateriāli tiek izmantoti gan savām vajadzībām – ceļu uzturēšanā un būvniecībā, gan tirgoti citiem būvmateriālu lietotājiem. Vairākas no šīm atradnēm ir nozīmīgas visā valsts mērogā: smilts, smiltsgrants atradne Zāgadi atrodas Alūksnes rajonā, Alsviķu un Zeltiņu pagastos, un dolomīta atradne Dārzciems atrodas Alūksnes rajonā, Gaujienas pagastā. Savukārt Madonas nodaļas teritorijā izvietotas vairākas smilts un grants atradnes: Ceļinieks, Kalnaruņģi, Jumurda un Sausnēja.

Vaicāts, kurš no savstarpēji aizvietojamajiem materiāliem – grants vai dolomīta šķembas – ceļu remontiem un būvei ir labāks, ceļinieks skaidro: «Nevar strikti pateikt, kurš labāks, kurš sliktāks, jo katrā karjerā un katrā grunts slānī iegūtajam materiālam mēdz būt visai būtiskas atšķirības, it īpaši tas attiecas uz dolomīta cietību un citiem parametriem. Grants sagatavošana atbilstoši prasībām ir sarežģītāka par dolomīta šķembu ražošanu. Es kā ceļinieks ar lielu pieredzi uz zemes ceļiem dodu priekšroku grantij, kuras sastāvā esošie oļi ir izturīgāki un līdz ar to ilgmūžīgāki par dolomītu, kurš intensīvos slodzes apstākļos pārvēršas putekļos. Savukārt vietās, kur šķembas nav pakļautas tiešai slodzei un laika apstākļiem, piemēram, zem asfalta seguma, lietderīga ir dolomīta šķembu izmantošana.»

LAU apsaimniekotajos karjeros granti, smilti un dolomīta šķembas var iegadāties jebkura fiziska vai juridiska persona. Laba sadarbība ir izveidojusies ar Smiltenes 8. ceļubūves rajona un citām būvniecības kompānijām.

Sava asfaltbetona rūpnīca

LAU ietvaros ir saglabājusies tikai viena asfaltbetona rūpnīca Zāgadi, kas atrodas Alūksnes novadā. Rūpnīcā tiek ražoti dažādu tipu asfalta maisījumi, kā izejvielas izmantojot gan pašražotos, gan iepirktos minerālmateriālus. Tās darbības jauda ir 200 tonnu karstā asfaltbetona dienā. Pie rūpnīcas atrodas arī sertificēta laboratorija, kas veic inerto materiālu un asfaltbetona maisījumu testēšanu.

Gatavā produkcija tiek izmantota galvenokārt melno segu bedrīšu remontam, piebraucamajiem ceļiem, laukumiem un citiem objektiem.

Racionāli izmantojot pieejamos smilts un grants resursus, Madonā ir organizēta betona būvmateriālu ražošana. Piedāvājumā ir logu un durvju aiļu pārsedzes, aku grodi un vāki, dažādu diametru caurtekas, pamatu bloki, ceļu apmales, sētas stabi, betona plāksnītes, kā arī transportbetons.

Svarīgākais