Dabas takās tūristu vietā rosās būvnieki

© F64 Photo Agency

Vasaras tūrisma sezona rit pilnā sparā, taču daudziem Latvijas apceļotājiem nākas vilties – vairāku lielo dabas objektu rekonstrukcija joprojām nav pabeigta būvnieku neizdarības dēļ un izstaigāt, piemēram, Ķemeru tīreli vai Slīteres nacionālo parku varēšot tikai vasaras izskaņā.

Ar katru gadu palielinās to tūristu skaits, kuri Vidusjūras kūrortu vietā izvēlas apceļot Latvijas skaistākās vietas. Latvijas vasaras ir īsas un nelutina ar noturīgi siltu laiku, tādēļ šogad saulainais jūnijs būtu bijis īstais laiks, lai dotos izstaigāt kādu no dabas takām. Daudzi atpūtnieki savā obligāti apskatāmo objektu sarakstā labprāt būtu iekļāvuši gan Ķemeru tīreli un Engures ezera takas, gan Slīteres nacionālo parku.

Sola augustā

Lielā Ķemeru tīreļa laipa daudzus gadus ir bijusi populārākais tūrisma objekts ne tikai Ķemeru nacionālajā parkā, bet visā Latvijā. Iepriekš katru gadu to apmeklēja apmēram 40 000 tūristu. Taču 2008. gada nogalē objektu apmeklētajiem slēdza. Laipas dēļi bija ļoti nolietojušies un kļuvuši nedroši, lai pa tiem turpinātu staigāt. Jau 2010. gada rudenī uzsāka darbu pie lielās Ķemeru tīreļa laipas demontāžas, lai, īstenojot projektu Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās, veidotu jaunu laipu ar jaunu skatu torni un citiem uzlabojumiem. Projekta izstrādāji ir Dabas aizsardzības pārvalde, un to līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Paredzēts, ka šogad 10. jūlijā laipu beidzot atklās apmeklētājiem, taču izrādās, ka arī šīs vasaras sezonu daļēji nāksies zaudēt. Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs sarunā ar Neatkarīgo neslēpj, ka rekonstrukcija ir ieilgusi un laipas atklāšanas termiņš ir pārlikts uz 9. augustu. Radušos situāciju viņš raksturo kā būvnieku neizdarību.

Lielā Ķemeru tīreļa laipa nav vienīgais no jauna topošais objekts Ķemeru nacionālajā parkā. Ar Kohēzijas fonda atbalstu tiek būvēta arī Kaņiera ezera niedrāju laipa, Kaņiera ezera pilskalna taka, gājēju un velobraucēju maršruts Zaļajā kāpā, automašīnu stāvlaukumi pie Valguma ezera, kā arī vairākas noejas uz jūru Gausajā jūdzē. Taču nevienā no šiem objektiem būvniecība vēl nav beigusies un tie nav atvērti apmeklētājiem.

Orhidejas nākamgad

Latvijas apceļotājiem nav vērts piestāt arī pie Engures ezera dabas parka, kura viens no lielākajiem lepnumiem ir Orhideju taka. Engures apkaimē aug 22 no Latvijā sastopamajām 32 orhideju dzimtas sugām. Lai apmeklētāji varētu aplūkot šos krāšņos augus, savulaik ierīkota Orhideju taka, kas līkumo caur purviem un mežam putnu novērošanas torņa virzienā un aizvijas tālāk gar ezera piekrastes pļavu, kurā mīt govis un zirgi. Lai gan orhideju ziedēšanas laiks ir ap Jāņiem, taka apmeklētājiem ir slēgta. Kā Neatkarīgā uzzināja Engures dabas parkā, šovasar taka nebūs pieejama tūristiem. Rekonstrukcijas darbus iespējams pabeigs ap rudeni. Takas atjaunošanas darbu kopējās izmaksas ir apmēram 5000 latu, kas tiek segti no Engures dabas parka pašu līdzekļiem. Apņēmīgākie ceļotāji, kurus nebiedē purvi, var apbruņoties ar gumijas zābakiem un mēģināt taku izstaigāt bez pastaigu laipas seguma. Tomēr to ir vērts darīt vēl pavisam īsu brīdi, jo savvaļas orhideju ziedēšanas laiks tūlīt būs beidzies.

Nespēj pabeigt

Diemžēl labāka situācija nav arī Slīteres nacionālajā parkā, kur būvnieki joprojām rosās gan ap Pēterezera dabas taku, gan ap Priežu un Slīteres dabas takām, kā arī turpina labiekārtot stāvlaukumus un tualetes. Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Slīteres biroja vecākais valsts vides inspektors Dzintars Ozols sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka dabas taku atklāšana plānota 26. jūnijā, taču ir skaidri redzams, ka būvdarbi netiks pabeigti. Šobrīd dabas taku atklāšanas laiks ir pārcelts uz 20. jūliju, un atliek cerēt, ka būvnieki tomēr spēs visus darbus pabeigt laikā. Dz. Ozols neslēpj, ka līdz šim būvniekiem ar darbiem esot gājis kā pa kalniem un problēmu bijis daudz.

Latvijā

Ogres novada pašvaldība plāno atbalstīt zemessargus un brīvprātīgos, kuri uzsākuši dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Pašvaldības priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) apliecināja domes atbalstu zemessargiem – novadā viņu ir ap 300, kā arī novada karavīriem un mediķiem, kuri patlaban atrodas Ukrainā. Šiem cilvēkiem pašvaldība piešķirs 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN). Kāds ir atbalsts zemessargiem, karavīriem un mediķiem citās pašvaldībās?

Svarīgākais